"Patiesībā mums joprojām ir priekšā garš sabiedrības diskusiju process. Līdzmaksājumu par Latvijas Sabiedrisko mediju, ko piedāvājam kā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju maksātu medija nodevu, lai nodrošinātu sabiedriskā medija finansējuma pastāvību un neatkarību no valsts budžeta, ir paredzēts ieviest ne ātrāk kā 2016. gadā un ar nosacījumu, ja tiktu sasniegti būtiski medija darbības uzlabojumi – saikne ar auditorijām un sabiedrības atbalsts sabiedriskajam medijam. Arī medija nodevas iespējamais apjoms (3 lati mēnesī par trim mediju veidiem - radio, televīziju un internetu) ir tikai provizoriska aplēse, kas var samazināties atkarībā no turpmākās diskusijas un medija darbības," norāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Tāpat esot jāuzsver, ka jebkurā variantā no medija nodevas būtu atbrīvotas
sociāli mazaizsargātas sabiedrības grupas (pensionāri un jaunieši), kā
arī ir apsverama nodevas progresivitāte atkarībā no katra ekonomiski
aktīvā iedzīvotāja ieņēmumiem un kāda nodokļa samazināšana
Eiropā vidēji 60% no sabiedrisko mediju ienākumiem veido sabiedrības līdzmaksājums.
Līdzmaksājums par sabiedrisko mediju ir Eiropas valstīs plaši praktizēts veids, kā nodrošināt medija finansējuma stabilitāti un neatkarību no politiskās varas. Sabiedriskā medija būtība ir kalpot visas sabiedrības interesēm – piedāvāt objektīvas ziņas un pētniecisko žurnālistiku, īpašu uzmanību veltīt kultūras, izglītojošiem un bērnu raidījumiem, kas veidoti Latvijā. Sabiedriskai medijs nav ne valsts medijs, kas aizstāv valsts varas viedokli, ne komerciāls medijs, kas var izvēlēties savu mērķauditoriju, vadoties pēc komerciāliem motīviem.
Līdz ar to NEPLP ir paredzējusi, ka jaunveidojamam Latvijas Sabiedriskajam medijam, kas ietver Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio programmas un interneta kanālus, pakāpeniski tiek samazināta valsts budžeta dotācija, pārejot uz neatkarīgu finansējumu no sabiedriskā medija nodevas. Vienlaikus medijs ierobežoti paliek reklāmas tirgū, lai sabiedrības līdzmaksājums būtu pēc iespējas mazāks.