Visā Eiropā degvielas cenas aug līdzīgi, un problēma ir globāla. “Ja patiešām būtu redzams, ka Latvijā ir kāda īpaša situācija, ka degvielas cenas ir augstākas nekā citur Eiropā vai pieaug straujāk, tā būtu indikācija, ka Latvijā ir problēmas ar konkurenci. Virspeļņas nodokli vajadzētu tad, ja Latvijā būtu kādā īpašā situācija,” šobrīd šādu situāciju ekonomists neredz. Piemēram, iepriekš bija situācija ar pārtiku, kad globālās pārtikas izmaksas samazinājās, cenas – arī citās valstīs, bet Latvijas pārtikas cenas nekrita. Turklāt atsevišķi pārtikas produkti Latvijā (importētie, identiska zīmola un iepakojuma) maksāja ievērojami vairāk nekā kaimiņvalstīs.
Konkurences aspekts
Vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir par konkurenci starp degvielas tirgotājiem. Piemēram, jautā O. Krasnopjorovs, kas notiks, ja Ekonomikas ministrijas aprēķinātā orientējošā degvielas cena (+3%) būs nevis zemāka par esošo, bet augstāka. Turklāt 3% sadārdzinājums degvielas cenai ir ļoti daudz. “Ja nav problēmu ar konkurenci nozarē, šāds risinājums var strādāt. Bet, ja ir, tad tas ir signāls uzņēmējiem, ka degvielu var pārdot vēl dārgāk,” skaidro ekonomists. Viņš pagaidām neredz, ka šajā tirgū konkurences trūktu.
Kad sākās karadarbība Tuvajos Austrumos, degvielas cenas pie mums uzreiz nemainījās, bet visiem cilvēkiem bija skaidrs, ka cenas augs. Un līdz ar to iedzīvotāji ātri iegādājās vairāk degvielas. “Jebkurš uzņēmējs, redzot lielāku pieprasījumu, ceļ cenu. Un tad sanāk, ka pirms reāla izmaksu kāpuma, degvielas cenas pieauga,” atzīmē O. Krasnopjorovs. Viņš arī norāda, ka degvielas rezerves tirgū tagad nevajadzētu laist, jo nav problēmu ar fiziskiem degvielu apjomiem. Drošības rezerves ir jāatstāj. Tās ir veidotas nevis cenu kāpumam, bet gadījumiem, kad fiziski energoresursu nav.
Zemāki nodokļi
No 1. aprīļa ir samazināta akcīzes nodokļa likme degvielai, un O. Krasnopjorovs vērtē, ka atbilstošs samazinājums degvielas cenai ir noticis. Cits jautājums, ka to droši vien ietekmē arī citi faktori, globālās izmaksas, kas katru dienu mainās. Šie jautājumi ir jāpēta ļoti niansēti.
Ekonomists akcīzes nodokļa likmes samazinājumu vērtē no četriem aspektiem. Degviela ir ļoti uzskatāms produkts, no kura ietekmes inflācija var pāriet uz citiem produktiem. Ja ir vajadzīgs samazināt cenu līmeni, tieši ar degvielu ir jāstrādā. Līdz ar to, pirmkārt, ir svarīgi, lai inflācija vienā sektorā nepāriet uz visu Latvijas ekonomiku. Ar akcīzes samazinājumu to nevar pilnībā panākt. Karadarbība Tuvajos Austrumos ietekmē arī citu produktu cenas, un tās turpinās augt.
Skatoties uz akcīzes nodokļa samazinājumu degvielai, jautājums, vai tas ir atbalsts trūcīgiem iedzīvotājiem. Diez vai, tieši otrādi, vērtē O. Krasnopjorovs. Faktiski tas ir atbalsts cilvēkiem, kas ikdienā brauc ar savu automobili, un šie cilvēki šo energoresursu cenu kāpumu var pārdzīvot. Otrs kritērijs, neatbalstīt visus, jo atbalsts ir vajadzīgs tieši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir viena inflācija, katram ir sava, un tieši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem inflācija ir augstāka. Šī plaisa starp inflāciju, kuru piedzīvo cilvēki ar zemiem ienākumiem, un Latvijas oficiālo inflāciju, ir lielāka tieši tad, kad kopējā inflācija ir augstāka. Šogad tieši tā arī būs.
Trešais aspekts – palielināt valsts ekonomikas un iedzīvotāju noturību pret šādiem ārējiem notikumiem nākotnē, piemēram, enerģētikas krīzi. Energoresursu cenu kāpums nenotiek ne pirmo, ne pēdējo reizi. “Mums ir jādomā ne tikai kā, iziet ārā no šodienas situācijas, bet arī kā lai nākotnē no šādām situācijām nav tik lielas ietekmes uz ekonomiku. Līdz ar to akcīzes nodokļa samazinājums šim kritērijam neatbilst,” teic O. Krasnopjorovs. Ja cenas tiek samazinātas, tas ir signāls, ka nekas nav mainījies, var braukt ikdienā ar automašīnām.
Valdības efektivitāte vērtējama ne tikai pēc sasniegtā rezultāta, bet arī pēc resursu apjoma, kas tam izlietoti. Zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam daļēji atbilst, secina O. Krasnopjorovs. Pie samērā augstām dīzeļdegvielas cenām akcīzes nodokļa pazeminājums nerada iztrūkumu valsts budžetā, jo tiek kompensēts ar lielākiem PVN ieņēmumiem. Taču jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs dīzeļdegvielas akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā.
Attiecībā uz iespējamu PVN samazinājumu degvielai jāatzīmē, ka Eiropas Komisija ir brīdinājusi Spāniju un Poliju, ka tās ir pārkāpušās Eiropas Savienības noteikumus ar saviem PVN samazinājumiem degvielai.