Saskaņā ar šīs nedēļas Jūrmalas domes izglītības komitejas lēmumu, Majoru pamatskolai ļauts paplašināties un no nākamā gada tā strādās kā vidusskola.
Pēdējo sešu gadu laikā skolojamo skaits Jūrmalā sarucis teju uz pusi - no 8000 līdz nepilniem 5000, tomēr skolu un skolotāju skaits palicis nemainīgs. Tuvākajā laikā tieši vidusskolas optimizēt vai reorganizēt pilsētā nav plānots. Savukārt uz papīra uzliktās pamatskolu reformas pagaidām uz šā papīra tā arī palikušas. Tomēr prognozes liecina, ka izglītojamo bērnu skaits kļūs vēl mazāks.
Jūrmalas pašvaldība, kura uztur lielo skolu tīklu, domā, ka atteikšanās no vidusskolu tīkla pārskatīšanas un jaunas vidusskolas atvēršana nav izšķērdība un visu liek uz cerībām atgūt pārdesmit vidusskolēnu, kuri ik gadus iestājas kādā no Rīgas skolām. Lai to izdarītu, Majoru pamatskola vēlas piesaistīt valodu un projektu speciālistus. "Majoru pamatskola ir ar senām tradīcijām, ilgstoši vēlējusies un gājusi uz vidusskolas statusu un neredzu iemeslu viņiem to liegt. Tā būs veselīga konkurence citām skolām," norāda Jūrmalas domes Izglītības nodaļas vadītāja Aīda Paipare.
Tomēr šobrīd lielākā daļa Jūrmalā esošo vidusskolu jau ir pustukšas. Jūrmalas domē nekādu aplamību lēmumā nesaskata un nevienu citu vidusskolu slēgt pat negrasās. Lai gan teorētiski šai jomai Jūrmalā vajadzētu būt prioritātei – Izglītības komitejas vadītāja Ilmāra Ančāna alga ir četrreiz lielāka nekā citu komiteju vadītājiem Jūrmalas domē - 1200 latu. Par vidējās izglītības attīstību Jūrmalā I. Ančāns de facto saka, ka tā attīstīsies tā, kā vēlēsies pasniedzēji.
Šis ir pretrunā arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzstādījumiem, kas vēlas panākt lielāku skolēnu skaitu uz vienu skolotāju, jo īpaši – vidusskolās. Skaitļi rāda, ka gribētā līdzsvara panākšanai samazinājumi būs jāveic visai iespaidīgi. Vidusskolas vecuma jauniešu skaits pēdējos pāris gados sarucis par 40% un tuvākajos trīs gados saruks vēl par 15%.
"Pašsaprotami ir tas, ka samazinoties skolēnu skaitam ir vajadzīgs mazāks skolotāju skaits, lai mācītu šos skolēnus. Līdz ar to, to nevajadzētu uztvert kā ļaunprātību, ka kāds liek mazināt skolotājus. No izglītības sistēmas vadības viedokļa vajag optimizēt. Jautājums ir, ko par to saka arodbiedrība, par ko tā vienojas ar valdību, un kas ir ierakstīts valdības deklarācijā," de facto atklāj IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals.
Apmaksas sistēma "Nauda seko skolēnam" paredz – jo vairāk skolēnu skolā, jo labāks atalgojums skolotājiem. Neoficiāli šobrīd tiek runāts par aptuveni 3000 skolotāju atbrīvošanu no darba, bet likvidējamo skolu skaitam vajadzētu būt zināmam līdz janvārim. Pašvaldības šim solim gatavojas. "Skolu skaits jau samazinājies par 79, un prognozējam, ka nākamgad skolu skaits diezgan ievērojami samazināsies. No vienas puses tas ir nepatīkami un dramatiski, bet no otras puses – jāmeklē optimāli varianti un celi," saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne.
Izglītības ministrija šobrīd pašvaldību īstenotajā izglītības politikā jaukties neplāno un uzskata, ka nākotnē sistēmu sakārtos tās finansēšanas mehānismi.