Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkotāju – Valsts izglītības satura centra (VISC) – veiktā aptauja liecina, ka no 106 pašvaldībām, kas atsaukušās uz VISC izsūtīto anketu par iespējamo dalību lielajā pasākumā, 96 atbalsta tā organizēšanu šogad un ir gatavas iesaistīties svētku norisēs, sešas neatbalsta nevienu no scenārijiem, bet četrām nav viedokļa. Katra vietvara izvēlējās savu pieeju pirms anketas aizpildīšanas – vieni aptaujāja vecākus, kolektīvus un kolektīvu vadītājus, citi pamatojās uz domes deputātu komiteju lēmumiem, skaidro svētku rīkotāju pārstāve Inga Vasiļjeva.
Ļauj lemt pašiem
Tajā pašā laikā Dienas aptaujātās pašvaldības iezīmēja ne tik optimistisku ainu. Izskanēja kritiski vērtējumi gan par vēlmi rīkot svētkus par visām varītēm, neraugoties uz nestabilo epidemioloģisko situāciju, gan arī par svētku mākslinieciskās komandas piedāvāto e-dziesmusvētku konceptu, proti, tas, ka visi iespējamie koncerti un 15 dažādās norises (kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā) tiek fiksētas videoformātos un atspoguļotas plašākai sabiedrībai digitālajās platformās un televīzijas formātos. Tie nekādā ziņā nav uzskatāmi par dziesmu svētkiem, bet drīzāk par videosveicienu. Tas sakāms arī par, piemēram, topošo tautas deju lielkoncerta fināla muzikālā skaņdarba Svinēt Sauli klipa izveidi, kurā dalību pieteikuši 629 deju kolektīvi, izpildot to katrs individuāli, pauda pašvaldību pārstāvji.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), vaicāta, vai neplāno teikt savu vārdu attiecībā uz piedalīšanos svētkos, atbildēja, ka "tā ir brīvprātīga lieta – un katra vietvara lai lemj pati, kā rīkoties attiecībā uz svētkiem". LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure piebilda, ka viņa personīgi atbildīgajā komitejā balsojot atturējusies. Šajā jautājumā viņai esot bažas par "veco" pašvaldību lēmumu leģitimitāti, un patiesībā tas būtu jāatstāj jauno novadu deputātu ziņā, kuri pie darba ķersies pēc vēlēšanām.
Atbalsta vai nogaida
Daļa aptaujāto pašvaldību ir gatavas piedalīties svētkos tādā formātā, kādā to piedāvās svētku rīkotāji. To vidū arī Ogres un Gulbenes novadi. Vēl citas pašvaldības gaida 27. maija valdības sēdi, kurā paredzēts pieņemt konkrētus lēmumus par svētku norisi. Jāatgādina, ka 20. aprīlī ministri vienojās, ka tradicionālā formātā svētki neprognozējamās epidemioloģiskās situācijas dēļ nenotiks, taču atlika sarunu, kādā veidā notiks. Nogaidošo vietvaru pulkā ir arī Madonas novads. "Dome ar lielu piesardzību raugās uz iespējamo dalību svētkos, bet noteiktu nē nesakām. Lai neskrietu vilcienam pa priekšu, esam nolēmuši sagaidīt valdības redzējumu," sacīja Madonas novada izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. Situācija šobrīd ir tāda, ka kolektīvu gatavība ir nosacīta, piemēram, viens vai divi deju kolektīvi ir ar mieru publiski uzstāties pašvaldības teritorijā vai pat izbraukt ārpus tās.
Tikpat piesardzīga ir Jelgava. "B modelis noteikti nebūtu atbalstāms, tas ir – uzstāšanās ne tikai pašvaldības robežās, bet arī doties uz Rīgu. Patiesībā arī uz vietas nekādi lielie koncerti nebūtu pieļaujami," pauda Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Viņa vairāk sliektos uz to, ka atsevišķus pasākumus varētu rīkot rudenī, ja epidemioloģiskā situācija un potēšanās apjomi būs tādi, ka skolās var atsākt klātienes mācības un interešu izglītības nodarbības. "Kāpēc gan nepadomāt par iespēju paplašināt pieaugušo dziesmu un deju svētku formātu 2023. gadā tā, lai tur būtu vairāk vietas arī skolēniem?" rosināja G. Auza.
Svētkos nepiedalīsies
Ir pašvaldības, kas neslēpj – tās neplāno piedalīties nekādos formātos. Rīga jau pirms kāda laika rīkoja savu aptauju, kurā noskaidroja, ka vairākums vecāku un kolektīvu vadītāju ir pret pasākumiem gan iekštelpās, gan ārā. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka galvaspilsētā saslimstības rādītāji ir visaugstākie, tāpēc riskēt ar kolektīvu dalībnieku un vadītāju veselību nebūtu prāta darbs, skaidroja Rīgas dome. Savu nē izteikusi arī Valmiera un Talsu novads. Mārupes novadā par dziesmu svētkiem domes līmenī nav spriests, lai gan kolektīvu un iestāžu vadītāju aptauja notikusi. Tajā vairākums ir bijis pret dalību svētkos, un šis viedoklis tiks ņemts vērā, teica Mārupes novada pārstāve Ilze Žunde, akcentējot, ka pašvaldībai daudz svarīgāk šķiet jaunā mācību gada sākšana klātienē.
Balvu novads pievienojas neatbalstītāju pusei. "Novadā visu laiku ir augsti saslimstības ar Covid-19 rādītāji. Arī šobrīd neesam drošo pašvaldību sarakstā. Klātienes mācības nenotiek, mēģinājumi arī. Kā tādā gadījumā var būt runa par normālu interešu izglītības norisi, repertuāra apguvi? Tiekoties divās attālinātajās kolektīvu vadītāju sanāksmēs, esam nonākuši pie slēdziena – nekādas svētku klātienes formas neatbalstīt," pauda Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva. Viņu izbrīna, ka par svētku tradīcijas turpinājumu tiek pasniegts e-koncepts. Viņasprāt, ar to tiek panākts pretējais – tradīcijas nonivelēšana. Arī tas, ka svētki varētu ilgt līdz 30. oktobrim, kā to iesaka svētku rīkotāji, padara visu šo konceptu vēl nesaprotamāku.