Šiem pacientiem konstatēta aptaukošanās, kardiovaskulārās slimības, hroniskas plaušu slimības, smēķēšanas izraisītas veselības problēmas, cukura diabēts, onkoloģiska saslimšana vai citas veselības blakus problēmas. Sava loma pacientu mirstībai ir vecumam, jo mirušie biežāk bijuši vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem, kā arī vecāki cilvēki, atzīmēja Dzerkale.
VI pārstāve piekrita Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvim Dzintaram Mozgim, ka šajos jautājumos ir nepieciešams veikt plašāku pētījumu. Mozgis pieļāva, ka Covid-19 pārslimojošu grupā mirstības koeficients varētu būt divreiz augstāks, taču, lai to pierādītu, vēl nepieciešami plašāki pētījumi.
Saslimšana ar Covid-19 ir arī savas veida trigeris virknei pataloģisko procesu, kuri, summējoties vairākiem faktoriem, noved pie nāves, norādīja Mozgis.
Komisijas sēdē par iedzīvotāju mirstību tika runāts arī plašāk, un SPKC pārstāvis norādīja, ka, ja vairāki mūžībā aizgājušie cilvēki būtu laikus saņēmuši profilaktiskos pakalpojumus un būtu līdzestīgi jeb sadarbotos, viņi varēja pāragri nenomirt.
Mozgis uzsvēra, ka smēķēšana, nelabvēlīgi uztura paradumi un mazkustība veicina pāragru mirstību.
Ģimenes ārstu organizāciju vadība komisijas sēdē sniedza argumentāciju par trešās māsas nodrošināšanas nepieciešamību ģimenes ārstu praksēs, kas varētu veicināt veselības aprūpes pieejamību. Tam atbalstu pauda deputāti Vitālijs Orlovs (S) un komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP), kurš norādīja, ka trešās māsas nodrošināšanai vajadzētu atrast 2,5 miljonus eiro.
Skride arī norādīja, ka komisija ar vēstuli vērsīsies Veselības ministrijā par nepieciešamību nodrošināt trešo māsu, par veselības mācības pieejamību, kā arī par vairākiem citiem komisijas sēdes secinājumiem.