FM aģentūrai LETA skaidroja, ka būtībā nodokļu reforma būs fiskāli neitrāla, jo joprojām tiek vērtēts budžeta izdevumu samazinājums, kā arī tiek meklēti risinājumi dažādām citām reformām.
FM aprēķini liecina, ka darbaspēka nodokļu reformas finansiālā ietekme nākamajā gadā būs mīnus 273,6 miljoni eiro, bet nākamajos gados virs 300 miljoniem eiro. Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma nākamgada radīs negatīvu finansiālo ietekmi 188,2 miljonu eiro apmērā un nākamajos gados saglabāsies līdzīgā līmenī.
Tajā pašā laikā FM uzsver, ka nodokļa likmju izlīdzināšana dažādiem ienākuma veidiem radīs pozitīvu finansiālu efektu 41,1 miljona eiro apmērā. Tāpat pozitīvu efektu radīs ekonomiskā izaugsme un atgriezeniskais efekts no reformas - ieguvums nākamgad plānots 95,5 miljonu eiro apmērā, bet ar katru nākamo gadu būtiski pieaugs. Savukārt kompensējošie pasākumi 2018.gadā sniegs papildu efektu 230,9 miljonu eiro apmērā un ar katru nākamo gadu pieaugs.
FM arī norāda, ka nodokļu reformas rezultātā pieaugs valsts un pašvaldību budžetu izdevumi. Izdevumi minimālās darba algas palielināšanas nodrošināšanai nākamgad augs par 32,2 miljoniem eiro, speciālā budžeta papildus izdevumi aplēsti 27 miljonu eiro apmērā, ceļu uzturēšanas izdevumi aplēsti 25 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi mazajām pensijām aplēsti septiņu miljonu eiro apmērā.
Kopumā nodokļu reformas radīto negatīvo efektu uz valsts un pašvaldību budžetiem mazinās kompensējošie pasākumi, kā arī valsts budžeta deficīta palielināšanas procedūra, tādējādi papildu iegūstot 170 miljonus eiro. Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr Latvijas Stabilitātes programmā iekļauts nominālais deficīts - 1,6% no IKP.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes, aģentūru LETA informēja ministrijā.
FM nosūtījusi saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem "Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam" projektu. Atzinumi tiks gaidīti līdz 24.aprīlim, lai jau 28.aprīlī to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.
Paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro uz 430 eiro.
īpašuma nodoklis Latvijā ir nenormā