Novadi nevēlas pārņemt kredītus

Galvenais arguments pret ir papildu slogs jau tā apcirptajam budžetam. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks pašvaldības pārraudzības jautājumos Artis Stucka norāda, ka vislielākās problēmas ir Jēkabpils, Tukuma, Aizkraukles un Limbažu rajonā. Tukuma rajona padome reorganizācijas plānā raksta, ka Engures novads pansionātu Raudas ir gatavs pārņemt tikai tad, ja valsts tam nodrošina finansējumu. Ja tā nav, tukumnieki vēlas šo iestādi nodot Rīgas plānošanas reģionam. Arī Dzirciema internātskolu, kas būtu jāpārņem Tukuma novadam. Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, kurš gan šobrīd sakarā ar nespēju izstrādāt viņa vadītā Lapmežciema pagasta teritorijas plānojumu, no amata atstādināts, uzsver, ka iestāžu nodošana novadiem bez garantēta finansējuma ir drauds gan pašai iestādei, gan pašvaldībai. "Trūkst naudas algu izmaksām, viss optimizēts līdz maksimumam, bet nu vēl jāuzņemas papildu slogs. Valdība, netiekot galā ar saviem pienākumiem, arvien vairāk deleģē pašvaldībām, bet atbalsta nav, līdz ar to apdraudēta ir pašvaldību spēja pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Uzskatu, ka šajos apstākļos reforma bija jāiesaldē," saka E.Pētersons. Jēkabpils rajonā strīdīgi objekti ir bāreņu nams un pansionāts. Aizkraukles rajonā lēmums joprojām nav pieņemts par slimnīcas un pansionāta pārņemšanu, kā arī divu uzņēmumu kapitāldaļu sadali. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme saka: "Uzņēmumu, kuriem nav kredītsaistību un kuri ir pietiekami labā finansiālajā situācijā, kapitāldaļas nolemts sadalīt visiem rajonā topošajiem novadiem, bet slimnīcu ar ievērojamām kredītsaistībām piedāvāja pārņemt tikai Aizkraukles novadam. Uzskatu, ka, sadalot uzņēmumus, vajadzēja būt vienlīdzīgai attieksmei pret visiem, tāpēc mēs atteicāmies pieņemt šādu lēmumu. 300 tūkstošu latu lielais kredīts, kas ņemts slimnīcas sakārtošanai, un vēl tik pat lielas kredītgarantijas ir pārāk liels slogs mūsu budžetam. Mums jāpilda arī savas kredītsaistības." A.Stucka piebilst, ka valdībā tika iesniegts priekšlikums dzēst šos kredītus, taču to noraidīja. Bez saimnieka gan neviena iestāde nepalikšot, un tāpēc to neslēgs, taču, kā tās funkcionēs tālāk, pašvaldību vadītājiem skaidrības nav. A.Stucka norāda, ka, izvērtējot reorganizāciju plānus, strīdīgos gadījumus ministrijas speciālisti vēl mēģinās risināt uz vietas novados. Taču, ja pašvaldības nespēs rast kompromisu, plānus apstiprinās un lēmumus par iestāžu un kredītsaistību sadali pieņems Ministru kabinets.