OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.
Organizācija ierosina Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu.
Tāpat OECD norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie.
Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.
Izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu, OECD konstatējusi, ka relatīvais veco ļaužu nabadzības līmenis ir augsts, jo sevišķi starp cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, un starp sievietēm.
Pamata pensiju līmenis ir ļoti zems un nominālā izteiksmē tas nav pieaudzis jau vairāk nekā desmit gadus.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) norāda, ka OECD veiktajā Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumā iegūtā informācija būs ļoti nozīmīga turpmākai sistēmas attīstībai un uzlabošanai.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM), Reirs uzskata, ka no OECD saņemtais vērtējums Latvijas pensiju sistēmai ir labs. OECD secinājusi, ka Latvijas pensiju sistēma ir ieviesta sekmīgi un tās finanšu stabilitāte un ilgtspēja tiks nodrošināta nākotnē.
Ministrs uzsver, ka ir ļoti labi zināms par mazo pensiju lielo īpatsvaru, tāpēc mērķis ir šo situāciju maksimāli uzlabot.
Vienlaikus LM norāda, ka OECD rekomendācijas tiks rūpīgi izvērtētas un meklēti turpmāki risinājumi.
Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pērnā gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1. līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2. līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3. līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.
Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien vienojās par atbalstu divām jaunām iniciatīvām pensiju jomā - tiks rosināts piemaksu par uzkrāto darba stāžu palielināt arī tiem, kuri pensionējušies 1996. gadā, kā arī ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem. Deputāti nolēma sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumā Par valsts pensijām, kā arī veikt aprēķinus par to, cik liels finansējums nepieciešams šo iniciatīvu īstenošanai.
Piemaksu paaugstināšana tiktu piemērota aptuveni 10 tūkstošiem senioru, kuri pensionējās 1996. gadā, kad jaunā pensiju sistēma bija stājusies spēkā "uz papīra", bet faktiski pensijas tika rēķinātas vēl pēc vecās sistēmas.
Patlaban spēkā esošā pensiju likuma redakcija paredz no šā gada 1. jūlija palielināt piemaksas senioriem, kuri pensionējušies līdz sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai – tātad līdz 1995. gada 31. decembrim. Piemaksu šai senioru grupai plānots palielināt no 1 līdz 1,5 eiro par katru darba stāža gadu. Tādējādi par katru stāžu gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemaksa palielināsies par 0,5 eiro.
Komisija šodien konceptuāli atbalstīja arī ieceri ieviest pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam. Priekšlikums paredz, ka pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.
(papildināts ar informāciju par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīvām)
pensiju sistēma - izredzētajiem
Jāievieš piemaksa par bērniem
Pensiju sistēma ir negodīga