TM koncepcijā uzsver nepieciešamību izveidot jaunu cietumu sistēmu, kurā būs iespējams nodrošināt efektīvu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi, kā arī piedāvāt risinājumus valsts pārvaldes principiem atbilstošai finanšu līdzekļu piesaistei koncepcijas mērķa īstenošanai.
Attiecībā uz jauna cietuma būvniecību, ko TM ir plānojusi uzcelt Olainē, ministrija piedāvā divus variantus: jauna cietuma būvniecību par valsts budžeta līdzekļiem ar publiskā iepirkuma metodi vai izmantojot publisko un privāto partnerību.
Ministrijai īstenojot pirmo variantu, TM darbosies kā pasūtītājs un izsludinās iepirkuma konkursus par jaunā Olaines cietuma projektēšanu un būvniecību, kā arī uzraudzīs to ieviešanu. Pēc ministrijas veiktajiem aprēķiniem šādā būvniecības finansēšanas modelī jaunā Olaines cietuma būvniecības izmaksas būs 55 495 243 lati.
Kā norāda TM, šī varianta īstenošanai nepieciešamie lēmumi daļēji jau ir pieņemti Ministru kabinetā (MK), atbalstot papildu finansējuma piešķiršanu TM jaunā Olaines cietuma būvniecības procesa uzsākšanai 2013.gadā - 165 663 latu apmērā, 2014.gadā - 2 613 517 latu apmērā, 2015.gadā - 54 123 latu apmērā.
Papildus 2016. un 2017.gadā būs nepieciešams finansējums 52 661 940 latu apmērā.
Reālu cietuma būvniecību plānots sākt 2016.gadā.
Savukārt, izmantojot publiskās un privātās partnerības metodi Olaines cietuma būvniecībai, TM no nākamā gada budžeta būs nepieciešami 150 000 latu, lai nodrošinātu sagatavošanās darbu veikšanu un būvprojektēšanas konkursa izsludināšanu. Savukārt pirmais maksājums privātajam partnerim tiks veikts tikai pēc jaunā cietuma uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā 2017.gadā, un tas sastādīs 10 493 521 latu.
Kopējās izmaksas šādā gadījumā sastādītu 57 718 954 latus.
Kā ziņojumā uzsver ministrija, tā atbalsta koncepcijas ieviešanas pirmo variantu, jo ar to iespējams pilnībā sasniegt koncepcijas mērķus un tas ir lētākais no abiem variantiem.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) sastāvā ir 12 ieslodzījuma vietas, no kurām viena ir atklātais cietums, viena ir audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, kā arī viens cietums. TM uzsver, ka ieslodzījuma vietu izvietojums valstī ir vēsturiski izveidojies, un tas ir neregulārs - Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā ir četri cietumi, bet Kurzemes reģionā - tikai viens neliels cietums.
Daļa no cietumiem ir būvēti 19.gadsimtā - vecākā ēka tika celta 1833.gadā -, tāpat daļa tika būvētas padomju laikā.
Kā norāda TM, ieslodzījuma vietu vēsturiskais izvietojums un to infrastruktūras tehniskais stāvoklis rada virkni problēmu, piemēram, ieslodzījuma vietas iekšējais plānojums bieži ir nepraktisks, jo ēkas būvētas citiem mērķiem, tāpat ir problēmas ar efektīvu infrastruktūras izmantošanu. Ministrija skaidro, ka padomju laikā tika celti milzīgi angāri, bet būtu nepieciešami kameru korpusi vai nelielas telpas notiesāto nodarbinātības organizēšanai. Papildus cietumos ir lielas dzīvojamās telpas ieslodzīto izvietošanai, bet normatīvajos aktos noteikta nepieciešamība izvietot ieslodzītos kamerās.
Koncepcijā tiek uzsvērts, ka ieslodzījuma vietu infrastruktūras dēļ arī ieslodzīto plūsmas ieslodzījuma vietās ir neefektīvas un saistītas ar papildus nepieciešamiem personāla resursiem - apsargāšanai un ieslodzīto uzraudzībai -, ko varētu novērst, veidojot jaunu cietumu infrastruktūru.