Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Oliņa: Jo agrāk bērnam sāk mācīt svešvalodas, jo veiksmīgāks rezultāts

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Frederiks, Mg.philol.
F
Vispār jau tas ir plaši kultivēts mīts. Valodas uztveres spēja līdzīga dzimtajai valodai "aizveras" ļoti agri - 4 - 6 gadu vecumā. Tur būs maz līdzēts. Izšķirošais faktors ir motivācija valodas apguvei un valodas lietošanas iespējas un nepieciešamība.
angļu valodas skolotāja
a
Lasu komentārus un secinu, ka daudzi nav informēti, ka šajā vecumā bērniem svešvalodu nemāca analītiski. Šis process nepavisam nav tāds, kāds tas ir, pieaugušam cilvēkam un pat desmitgadīgam bērnam mācoties svešvalodu. Ir milzīga starpība. Tieši tāpēc svešvalodu mācīšanās neapgrūtina dzimtās valodas apguvi. Varu to teikt ar pārliecību.Man ir pieredze- esmu intensīvi mācījusi angļu valodu 5-gadīgiem bērniem. Ir lieliski rezultāti!!! Nebaidieties!
papucis
p
pilnīgi piekrītu - svešvalodu jāmāca no 1. klases!!! Pie tam - jāmāca 2 svešvalodas!
pamuļķis
p
Mūsdienās tā vairs nav problēma, bērniem ir plašas iespējas un informācija. Man kā jau lielākai daļai 90 to gadu bērnu, bija jāsamierinās ar Beverly Hills un Full House. Pa retai reizei uztrāpījām šķīvi uz pasaules kanāliem – tad ķērām video magnetafonu un rakstījām visu, ko varējām.
Arī valodniece> vardsss
A
Jūsu piesauktie zinātnieki min pubertātes vecumu. Pubertāte sākas no 10 un beidzas 17 gados.Skandināvi nav korekts piemērs.
Vardsss > Arī valodniece
V
Tas 6-7 nav mans posts, bet neviens nenoliedz, ka var iemacities. Bet taa speja tikt lidz labam limenim samazinas lidz izzud pilniba lidz ar pubertitates iestashanos. Tatad, ja bernam ir 12 – principaa ir par veelu. Ja saak kaut ko "macities" divreiz nedeljaa ar vieteejo smaga-akcenta-nepareizas-gramatikas vietejaa pedagogiskaa kantora skolotaaju 9 gados – taa ir drosha recepte uz nezinashanu. Skandinavi tiesam nav korekts piemers, jo viniem dzimtas valodas uzbuve ir tuva anglju. Bet tas nevienu, atvainojos, neinteresee. Dzives fakts ir, ka to valodu mes zinam sliktak. Somi un igaunji arii, starp citu, ir taalu no anglu, bet zin labak par latvieshiem.
  • 1
  • 0
Arī valodniece
A
Minēto kungu neesmu satikusi, bet valodnieku teorētiķu vidē apgrozos gadus piecus. Varu minēt daudzus zinātniekus,kas noliedz native-like-ness, jo katrai nācijai ir sava motorika un šeit dzimušie ārzemnieku bērni būdami mūsu vidē, tomēr runā ar akcentu. Bērnam viss ir jāapgūst pat dzimtajā valodā,kā var runāt par labu valodu prasmi L2. Esmu starp tiem, kas uzskata ka bilingvālais eksperiments Latvijā ir izgāzies. Ieguldīta milzīga nauda un rezultāts ir niecīgs.
Arī valodniece
A
Lingvistu viedokļi šinī jautājumā dalās. Es pievienojos tiem, kas uzskata, ka svešvalodu vislabāk mācās bērni vecumā no 10 līdz 15 gadiem, tātad no 3.-9. klasei
Vardsss
V
"native-like proficiency" ir parak ambiciozs merkis. Mums iesakumam butu jaiemacas lidz "Scandinavian-like proficiency". Skandinavus neviens anglu vide ar vietejiem nesajauks, tomer lielakoties vini runa ar pietiekami maz kludam, lai runa vai rakstiba nebutu komiska vai traucejosa. Ar to pietiktu. Pagaidam latviesi ar savam "zinasanam" no taa ir stipri taalu.
  • 2
  • 0
6-7
6
around the age of six or seven seemed to be a cut-off point for bilinguals to achieve native-like proficiency. After that age, L2 learners could get near-native-like-ness but their language would, while consisting of few actual errors, have enough errors to set them apart from the L1 group. The inability of some subjects to achieve native-like proficiency must be seen in relation to the age of onset (AO). “The age of 6 or 8 does seem to be an important period in distinguishing between near-native and native-like ultimate attainment... More specifically, it may be suggested that AO interacts with frequency and intensity of language use” (Hyltenstam, 1992, p. 364). Later, Hyltenstam & Abrahamsson (2003) modified their age cut-offs to argue that after childhood, in general, it becomes more and more difficult to acquire native-like-ness, but that there is no cut-off point in particular. Furthermore, they discuss a number of cases where a native-like L2 was acquired during adulthood. As we are learning more and more about the brain, there is a hypothesis that when a child is going through puberty, that is the time that accents start. Before a child goes through puberty, the chemical processes in the brain are more geared towards language and social communication. Whereas after puberty, the ability for learning a language without an accent has been rerouted to function in another area of the brain—most likely in the frontal lobe area promoting cognitive functions, or in the neural system of hormone allocated for reproduction and sexual organ growth. As far as the relationship between age and eventual attainment in SLA is concerned, Krashen, Long, and Scarcella, say that people who encounter foreign language in early age, begin natural exposure to second languages and obtain better proficiency than those who learn the second language as an adult.
  • 0
  • 0
Vardsss
V
Vai kadas muljkibas! Redzams, ka esat iesprudusi Brezhneva laikmeta.Valodu tiesam vislabak var iemacities agraa berniba bilingvalaa videe. Velak ari var macities, tikai ar katru gadu ir grutak. Komiski, ka latvieshi uzskata, ka vinji zina anglu valodu, kaut neesmu sastapis NEVIENU, kursh to tiesham zinatu (ja neskaita trimdas cilvekus un vel paris). No “saprashanas” lidz “zinashanai” ir gaismas gadi. Iemacities saprast, ko runa TV var jebkura valoda ljoti atri, bet zinat valodu taa, lai darba vietaa tava nezinashana nebutu balasts ir gruti. Galvena problema ir ne tik daudz nezinasana, cik tas, ka nav sapratnes par to, ka nezin. Lidz ar to ,- nemacas.
  • 2
  • 0
:o)
:
Tikai nemācīt bērniem krievu valodu!
Alise
A
Valodu var labak iemacities ja tai ir pielitojums,bet macities ka dzejoliti ,agrak vai velak to dara,nav nekadas jegas
pope
p
tāda sajūta, ka komenttju bērni mājās nerunā vispār... dzimtā valod tās bagātībā vislabāk tiek apgūta mājās agrā bērnībā, kad vecāki lasa priekšā pasakas. vecākiem skatoties krievu seriālus, skatoties ugunsgrēku un panorāmu, protams, bērns neko akarīgu apgūt nevar. bet izskatās, ka vienkārši cepās vesel paaudze, kura valodas nezina un kompelkso par to.
sterliņmārciņa >> es
s
Nav teikts... krievu valodu vajag - ja gribi Makdonaldā vai Centrāltirgū strādāt. Progresīvās specialitātēs, piemēram IT ar perfektu angļu valodu pilnīgi pietiek.
  • 2
  • 1
ja tev dzimtā valoda ir...
j
"Pope", ja tev tava dzimtā valoda, iespējams, ir latviešu valoda,... sagadīšanās tāda, tad, jau no šī tava komentāra vien var secināt, cik "labi" tu zini dzimto valodu!
  • 0
  • 0
es
e
nekompleksēju, es iztieku bez. nu man meita angliski zin perfekti, taču lai darbu dabutu vajag krievu valodu, ar angļu vien.... vari iet ielas slaucit:)
  • 5
  • 6
Ieva > to svešvalodu
I
Ne gluži. Piemēram, zinātnē bez angļu valodas zināšanām nekur netiksi, tāpēc jautājums tikai, kad sākt mācīt. Un kādā tieši veidā. Jo, cik dzirdēts, ideja, ka angļu valodas gramatika esot vienkārša, vēl arvien ir dzīva. Lai gan gramatika, kurā izņēmumu ir desmitiem (ja ne simtiem) reižu vairāk, nekā likumu, nav un nevar būt viegla, un pāris gadu trulas iekalšanas vairāk vai mazāk neko nemainīs. Savukārt, lai pārietu no trulas iekalšanas uz mācīšanos, ir nepieciešams gūt aptuvenu teorētisku priekšstatu par "savu valodu".
ari tas ir mīts ko kultivē, bet nav
a
nu labi zinātne ne zinātne bet darbojos sfērā kur angļu valoda ir pamatā- datoros rakņājos. jau bail iedomāties cik gadus, no kāda 88 liekas. un nezinu angliski ne vārda, pirmkārt tāpēc ka skolā vācu valodu mācīja, otrkārt tāpēc ka uz valodām nav ne vismazāko dotību. un iztieku diendienā. zinu ka tāda un tāda ķeburiņu kombinācija man nozīmē to un to, jādara tas un tas:) ja dikti kurpe spiež, tad var pajautāt kādam, vai tanti gogli pajautāt:)
  • 6
  • 3
pmlks
p
es angleni sāku mācīties jau bērnudārzā1 :) tad turpināju specializētajā angļu skolā. vedcākajās klasēs bija pat 11 stundas nedēļā. visi teica, ka man ir dotības :D bet es neredzēju nekādu jēgu tai anglenei, jo bija drūmie brežņeva stagnācijas gadi, ārzemnieki šeit staigāja tikai čekistu un stukaču pavadībā, pat uz soclāgera valstīm laida tikai pēc KGB atļaujas saņemšanas reizi 2 gados (stukačus, protams, laida biežāk). Visu man kā studentam nepieciešamo speciālo literatūru diezgan ātri krievi pārtulkoja un izdeva krievu valodā. Man tā anglene toreiz likās tikpat garlaicīga kā kaut kāda šaha spēle - tīrā teorija. Viegli saprast, ka to iemācījos štruntīgi :)
  • 5
  • 5
to svešvalodu
t
pasniedz kā tādu brīnumnūjiņu, kas atrisinās visas izglitibas problēmas:) mēs tagad ko gatavojam darbaspēku eiropai?
Padumjā Latvija
P
"to svešvalodu ... pasniedz kā tādu brīnumnūjiņu..." . Manā bērnībā to sauca par IBD - Imitacija burnoi dejateljnostji. Vienkārši nav jau koncepcijas, ko, kā un galvenais - kāpēc jāmāca. Bēnam skolā jāiemāca domāt, IMXO.
  • 14
  • 4
Ieva
I
Ne gluži. Tas jo agrāk ir paralēli dzimtajai valodai, taču kad ir sasniegts skolas vecums, vispirms ir jāapgūst dzimtā valoda. Protams, ja grib iegūt ko vairāk par papagaili, kas samulst viselementārākajās situācijās.
UZMANĪBU!
U
1) šīs idejas dēļ šobrīd tiek samazināts stundu skaits VISIEM citiem mācību priekšmetiem Un kā sekas būs izglītības līmeņa kritums, 2) vispirms vajadzētu iemācīties tomēr latviešu valodu - tāda zemošanās svešai valodai nebija par PSRS laikos. Bet jā kāds privāti maksā- tā ir viņa izvēle - to var atlaut!
  • 8
  • 1
Peksis
P
man meitai pirmajā klasē šobrīd vēl nemāca kā īsti ir pareizi suns vai sunc !! un tad jūs vienlaicīgi gribiet iebāzt Ze sunc vai th dog?
  • 6
  • 2
Lops
L
Vispirms sakārtojiet valsts valodas apguves problēmas-pēc tam sāciet domāt par svešvalodām-lielai daļai te vēl jo projam ir problemas apgūt valsts valodu....
  • 7
  • 4
a.
a
Angļu valodu bērni tāpat iemācīsies no TV, interneta, datorspēlītēm. Valstij ekonomiski nozīmīgāk būtu pastiprināt mācīt kādu no lielajām tuvo eknomiku valodām -- vācu, zviedru, piemēram.
  • 3
  • 7

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas