Ornitologs: beigtas pūces uzspraušana uz mieta ir necilvēcīga rīcība

Tiešām dabas draugs? "Dabas draugs"! Ārprāc, tagad visi dzīvnieku mīļotāji sakaunējās un aizgāja apraudāt nabaga, nabaga cilvēciņus, visus, kam šajās dienās grūti....

Ja runājam konkrēti par šo notikumu - te tiešām jāpiekrīt "Pasaule jūk prātā" un Matemātiķim. Lai gan esmu dabas draugs, bet teikšu, ka šoreiz tie sentimentālie "dabas mīļotāji", kas te nolasījušies, drusku šauj pār strīpu. Attopieties, tas ir tikai dzīvienka LĪĶIS! Uz staba uzsprauda LĪĶI. Tas ir, protams, stulbi, bet ne vairāk! (Un ar ko ir labāki tie rakstā minētie skolotāji, kas pūces līķi likuši "izmest" - tātad miskastē, vai ne? Vai tā būtu lielāka cieņa pret "nabaga dzīvnieciņa ķermenīti, no kura aizgājusi dzīvība"??...) Un kā ar dzīvnieku izbāzeņu gatavošanu Dabas muzejam - vai tā arī nav necieņa pret beigta dzīvnieka ķermeni? Kā ar nomedīto briežu ragu un mežacūku galvaskausu likšanu pie sienas?.. (Starp citu, latviešu rakstnieks Janševskis, kurzemnieks, 19.gs. kādā savā romānā apraksta epizodi, kur nošauta vanaga līķīti viens saimnieks pienaglo pie klēts durvīm kā medību trofeju vai vienkārši tāpat kā dekorāciju.) P.S. Anonīmajam 15:31 - par Kurzemes katlu u.c. ir dzirdēti dažādi stāsti. Arī tādi, ka zemniekiem citreiz vienā dienā pat trīs dažādas grupas nākušas sētā prasīt pārtiku, ieročus vai tml., un viņi, nabagi, visbiežāk pat nezināja, kas tie nu kuro reizi ir (savējie mežabrāļi, "istrebiķeļi" vai vienkārši bandīti, kas vispārējo haosu izmanto savā labā), un ko nu šoreiz tie izdaris - tikai pievāks cūkas kautķermeni no pagraba vai arī mēģinās ko šaut, izvarot vai dedzināt. Karš kā jebkurš liels satricinājums vai dabas stihija atraisa cilvēkos ne tās labākās īpašibas. (Paskatieties, kas tagad notiek Haiti - marodierisms, laupīšanas u.c.)

Labi, ka beigtu. Jūrniecības koledžas audzēkņi nekad ar augstu IQ nav izcēlušies.

Ļoti cilvēcīga rīcība, jo nevaru iedomāties ka to varētu izdarīt lācis, vilks vai vārnas.

Civēki lai paši par sevi rūpējas. Tā tik vēl trūka, lai es dotu naudu kura katra radījuma atbalstam, tikai tāpēc, ka tas ietilpst sugā - cilvēks. Fui, daidzi tā saucamie cilvēki manās acīs ir kaut kur vienā līmenī ar parazītiem, fui, fui, fui. Bet komentētājs "pasaule jūk prātā" - uz priekšu, gan jau tev arī kaimiņos ir gāds trūcīgais, iedod kaut vai 30 ls katru mēnesi, tā vietā, lai citiem mācītu, par ko tie drīkst un par ko nedrīkst sašut.

Mīlīši, bet jums apkārtnē visi bērni ir paēduši un pieskatīti? Večuki siltumā un mierā? Pašiem par savu nākotni nekādu rūpju vairs nav? Pieņemu, ka nē, jo priekš tam ir jāstrādā, tur nepietiek cilvēcību simulēt un ap reti aizsargājamu sprāgoņu vaimanāt. Pūce jau parīt būs aizmirsta, ja vien visādi degpunkti nesāks "sekot šokējošajam notikumam", bet gan jau atradīsies vēl kāda ar īpašu cinismu cietsirdīgi samīta vabole. Cilvēki atkal būs otrajā plānā.

'Cingizhana mantinieku cieniiga riiciiba , taa skola pilna ar vi'Nniem arii pedagogi 90% taas pa'sas sugas...

Neptieks! Cilvēka cēlums ir jāredz visā tā "krāšņumā".

Cien. "diena.lv"! Lūdzu novāciet tos briesmīgos attēlus... Šodienai jau pietiks!

Vakar daudziem dzīva sunīša noslīcināšana maisā ar ķieģeļiem likās normāla parādība. Pūce uz mieta ir sekas šai morālei - nav cieņas pret dzīvību un pret ķermeni, no kura aizgājusi dzīvība... pat ja tas ir dzīvnieks vai putns. Ļoti skumji un piedod, pūcīt.

Zini, mani vecāki ir no Kurzemes, kur tas kurzemes katls bija. Un jā - pēc kara laupīja, izvaroja un slepkavoja, bet tie gan bija tā satcamie istrebiķeļi un viņu draudziņi atbrīvotāji.Manu vecāku un savulaik arī vecvecāku stāsti bija īstas šausmas, bet patiesas.

Manu vecvectēvu nogalināja tieši pēckara gados - bada dēļ

Ne Dievs mūs ir aizmirsis, bet Latvija Dievu.

Kāds naivums!.. Es, gluži otrādi, esmu dzirdējis un lasījis, ka tieši PĒC abiem pasaules kariem vairākus gadus valdīja haoss un dažāda veida "random violence" - gan laupīšana bada dēļ, gan arī slepkavības, izvarošanas utml. vienkārši tāpat, jo karš daudziem bija atstājis spēcīgu psiholoģisku traumu... (Un neaizmirsīsim arī tos pašus mīļos "mežabrāļus" pēc kara - līdz ar tādiem, kas no sirds cīnījās cēlas idejas vārdā par Latvijas brīvību, tur bija arī tādi, kam tā "mežabrāļu" būšana bija vienkārši laba iespēja sirot apkārt pa zemnieku mājām, laupot pārtiku un slepkavojot "it kā" padomju varas atbalstītājus.)

Mīļā vai sajūti, kā ieeju Tevī, cik labi!!!!!!!!!!!!!!!!!! Ar Mīlestību, Miets.