Ošlejs: Nacionālajā attīstības plānā jāparāda veids, kā Latvijai kļūt bagātai

Manuprāt aizdevums biznesam ir ātrākais veids ka paplašināt biznesu un veikt tā izaugsmi. Citi veidi arī ir ļoti efektīvi, bet aizņem lielāku laiku. https://www.cityfinances.lv/rekinu-finansesana/

Nu nebija, nebija cilvēks pamatā tam NAPam. Cilvēks bija tikai lozungs.

Virzīt valsts attīstību uz rūpniecības paplašināšanu ir laba ideja no veselā saprāta viedokļa, bet tas ir neprāts no nacionālpatriotu un zaļo sektantu viedokļa, ja tad nāks iekšā krievi un arī viena otra zīriņu kolonija var dabūt pārvākties uz citu vietu. Vai latvju zemīte to pārcietīs, ja še būs par desmit zīriņiem mazāk? Protams, ka ne! PS Un nesapņojiet, ka ar nelielu ekonomikas attīstību panāksiet tautiešu atgriešanos Latvijā. Ir beidzot jāsaprot, ka ne jau ekonomiskais moments bija galvenais, kas tos no šejienes aizdzina projām...

Nu tad uzņēmēji uz priekšu!Dodiet priekšlikumus ko iekļaut NAP!Kaut kā nemanu izņemot tukšu teorizēšanu kā vajag.

Rūpniecības attīstības politika? Nu labi , kādam laba ideja , jūtama peļnas smaka , vajag tikai starta kapitālu. Vai tur kur jūtama peļņa varētu būt kādas problēmas ar naudu? Manuprāt nē , jo privātais kapitāls to vien tak meklē kur dabūt ko nopelnīt. Tātad uz valsts finansējumu jau apriori pretendēs tādas idejas kur nekāda peļņa neienam privātā kapitāla degunām nerādās. Varbūt ka jaunu robu meklēšana rūpniecības eksportam tomēr labāk atstāt privāto investoru rokās. Valsts savukārt var pabalstīt tos kas jau sekmīgi ielauzušies eksporta tirgū , lai tie varētu tur noturēties. Bet tā , ir daudzas citas vietas kur nekādu peļņu just nevar , bet kur valsts var investēt daudzu citu apsvērumu dēļ.

Ne socialisms, bet laupisana. Vai ziniet, cik ir nozagts zem lozunga "biznesa attistiba", "rupnieciba" - cik Porsches sapirkts, cik majas Spanija uzslietas.... Bet pie ideotiem to tik vien vajag - pablaut par biznesa attistibu un nauda plust un izspiez realo uznemejdarbibu, atstajot biznesu (nav nepieciesamas uznemeja spejas) un valsts, ES naudu apgusanu ar otkatiem, izskerdibam u.c.

Nu gan nevaru piekrist Ošlejam. Ne uz bagātību jātiecas , bet uz labklājību. Uz to lai cilvēkiem labi klājas. Otrkārt , rūpniecība jau laba lieta , bet uz vienas kārts vai nav par daudz likts. Ja nu tā rūpniecības dubltošana izrādās pārāk augsta siena? Tad ko , vienalga sisties ar pieri sienā , jo savādāk bagātību neredzēt. Ta štrunts ar to bagātību , ka tik labi klājas. Un labi klājas tam kam ir labs darbs. Labi klājas tam kas jūtas vajadzīgs. Rūpnecība ir laba lieta , bet ar ķīniešiem rīsu ēšanā ar nevajag sacensties. Ja var rūpniecībā kādā jomā ielauzties , labi. Bet manprāt nu nevajag tā , divas reizes uzreiz. Vajag alternatīvu tam ja nu tās divas reizes rūniecībā nekādi nepadodas. Labklājību var un vajag sasniegt arī bez tām divām reizēm rūpniecībā. Vajag vispār ar ko derīgu nodarboties , un ja Ķīna ir pasaules fabrika , tad vajag atrast ko citu derīgu , ārpus darba fabrikās. Manuprāt .

un šajā gadījumā bagātību galvenokārt var veicināt rūpniecība! O, un šim kontatētam faktam vajag itīpaši pievērst uzmanību! Un visiem tur valdībā un ekonomistiem, lietu bidītājiem, vadošām amatpersonām! Jo tas ir viens no galvenaijiem Mūsu ekonomikas attīstības un nostāšanos uz kājām Avotiem! Mums vajag kļūt, dzimt par Lieliem Ražotājiem! Un tad kad te ziņās kautkāds asniņš parādas, tad pārsteidzoši patīkami ir, jo cilvēkiem būs darba vietas, gan mazāk izglītotiem kan speciālistiem un ar augstāko izglītību! Par šo t\emu vajag biežāk runāt politiķiem un biznesa pārstāvjiem! MUMS IR VAJADZĪGAS RAŽOŠANAS, RŪPNĪCAS. Arī ražošanas, cehi, kombināti saistītie ar LAUKSAIMNIECĪBU, produkcijas pārstrādi, sagatavošanu! Lielas tehniskas ražotnes, piesaistot Firmas, pasaules Gigantus. Un to pašu Vagon rūpnīcu no jauna uzbūvēt uz atvērt! Uz priekšu, pietiks politiski karot, nodarboties ar visādām uzpūstām problēmām, bet šāciet glābt Latvijas Ekonomiku, iedzīvotājus, kamēr vēl nav par vēlu!!!

Kā apnikusi šī tukšā ņemšanās. Kāda gan nozīme, kas būs tajā plānā rakstīts? Tāpat tas ir tukšs mēsls, bez kādas jēgas un nozīmes.

Kā tur teica Jāņa Petera kungs, ka idejas esot vēja dzīts papīrītis bez tās realizācijas. Tā arī šī ir viena no idejām, kurai vēl nav nekādas realizācijas. Nu vējš to atdzinis uz Dienu. Nacionālās attīstības plānā būtu jāparāda, ka arī Latvijā vajag audzēt burkānus un tos ravēt. Vajag slaukt govis un taisīt sviestu, lai būtu ko pārdot Norvēģiem, kad šamējiem pietrūks. Plāni bija plānu ekonomijas pamatā, līdz tie izputēja (piemērs PSRS). Tirgus ekonomijā pamatā nav plāni, bet pieprasījums. Pēc plāniem šodien pieprasījuma nav . Atver acis, lasi kas notiek pasaulē un domā, ko tur varētu piedāvāt. Tas nav viegli, taču tas jādara un NAP te daudz nelīdzēs. Tikai naudu nevajadzētu tērēt tā NAP sastādīšanai.

Es pa LTV vakar skatījos, kur jaunais NAP priekšnieks tika stādīts priekšā žurnālistiem - nu vispār jāsaka, ka doma bija pareiza - tākā investīciju līdzekļi tuvākam laikam paredzēti ļoti maziņi, tad jānosaka pāris prioritātes. Tiesa - viņš nenosauca kritērijus. Es varu nosaukt 3 galvenos kritērijus: 1) šīm investīcijām vai nu tieši jārada pēc iespējas vairāk produktīvas (pelnošas) darbavietas, vai jārada infrastruktūra vietā, kur privātais balstoties uz šo infrastruktūru sola radīt darbavietas 2) ja ir daudz 1) punktam atbilstoši projekti, tad pirmie jāīsteno tie, kas dod lielāku pievienoto vērtību 3) Nu un vēl varētu īstenot kādus projektus, kas būtiski ietaupa līdzekļus - kā piemēram siltināšana Visādi smukumi, ērtības utml lietas jāatstāj uz labākiem laikiem. Sekojot šādiem kritērijiem valstij būs vairāk naudas un varēs realizēt vēl papildus projektus. Kā pilnīgi absurdu projektu no iepriekšējā perioda var apskatīt Vecpiebalgā. Tur šovasar uzbūvēja gājēju un veloceliņu - skaistu, safaltētu, apgaismotu. Domājat, ka baigi forši? Rudenī pāris nedēļas vakaros bija ieslēgts viss apgaismojums - pa ielu braucot acis žilba. Pāris nedēļas vēlāk - puse lampas izslēgtas - acīmredzot beidzot bija apjēguši, ka nespēj samaksāt elektrības rēķinus. (Bet nauda apgaismes lampām izērēta 2x par daudz.)

NAP jāiekļauj industriālo kaņepju audzēšana, kā izejviela būvmateriālu ražošanai , kompozītmateriālu autobūvei , sadzīves patēriņam ražošanai . Visu , ko šodien ražo no polimērmateriāliem var saražot no kaņepēm . Kaņepju sēklas vai riekstiņi vienlaikus ir izmantojami pārtikā , parfimērijā , medicīnā , farmācijā . Audzējot kaņepes cilvēks būs paēdis , apģērbies , uzbūvējis sev mājokli , to apsildījis un pats galvenais būs vesels . Strādājam pie TĀ .

ŠIS PUISIS BĪDA TIKAI SAVU BIZNESU ,GUDRI VĀVUĻO ,UN MUSINA LATVIJAS SAABIEDRĪBU

Tieši Zļajās Tehnologijās pasaulē apgrozīsies lielākā nauda. Lūdzu, pēc nedēļas var sākt palēnām pelnīt. Nu bet, ja daži orgāni traucē, var vaimanāt tālāk.