Kā ziņots, šodien Ministru kabinets akceptēja likumprojektu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas apdraudējuma gadījumos ļauj valdībai veikt arī plašsaziņas līdzekļu kontroli un citus informatīvās telpas drošības pasākumus.
Pabriks skaidroja, ka šāda veida likumi nav izņēmums un tādi pastāv "visās sevi cienošās demokrātiskās valstīs visā Eiropas Savienībā un NATO". Turklāt likumā tiek runāts tikai par tādām situācijām, kad pastāv reāls militārais apdraudējums valstij, un ierobežojumi nav attiecināmi normāliem dzīves apstākļiem.
"Jāsaprot arī tas, ka izņēmuma stāvoklis valstī nav nekāda mēraukla demokrātiskajām brīvībām," uzsvēra Pabriks.
"Protams, ka mums jābūt vienmēr pārliecinātiem, ka šādi ierobežojumi ir adekvāti. Tieši tāpēc likums tos attiecina tikai uz specifiskām situācijām," sacīja aizsardzības ministrs. Viņš atzīmēja - ja valsts atrodas kara stāvoklī vai uz iznīcības robežas, tad mediji var būt izmantoti pret šo valsti, un arī demokrātiskajām valstīm ir jāprot aizstāvēt sava neatkarība un demokrātija.
Vaicāts, vai likumprojektā paredzētie mediju ierobežojumi var tikt izmantoti savtīgos nolūkos, ministrs noraidīja šādu pieļāvumu, piebilstot - ja tas būtu autoritārā valstī, tad varētu pastāvēt šaubas, bet demokrātiskā valstī ir pietiekama līdzsvaru sistēma. Līdzīgi esot arī Dānijā, Norvēģijā, Igaunijā un Vācijā, kur šādi likumi pastāv un nav ierobežojuši demokrātiskās brīvības, vismaz līdz šim tāda pieredze nav bijusi, atzīmēja Pabriks.
Aizsardzības ministrija (AM) norādīja, ka likumprojekta "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" mērķis ir nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās radītajām sekām, izsludinot īpašu tiesisko režīmu un tādējādi efektīvi veicot apdraudējuma pārvarēšanu vai tā radīto seku likvidāciju.
Iepriekš ziņots, ka likumprojekts izraisīja diskusijas saistībā ar tajā iekļauto pieļāvumu veikt mediju kontroli izņēmuma stāvokļa laikā. Biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie mediju eksperti iepriekš atzina, ka likumprojektā pieļautā mediju satura kontrole uzskatāma par vārda brīvības ierobežošanu.
Tajā paredzēts, ka izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā MK ir tiesīgs apturēt masu informācijas līdzekļu izdošanu vai uzlikt arestu to produkcijai, izdošanas un pavairošanas līdzekļiem, apturēt elektronisko informācijas līdzekļu darbību, ierobežot informācijas atklātības normatīvo aktu darbību, veikt korespondences un sakaru kontroli noteiktajās teritorijās, bloķēt televīzijas un radio programmu retranslāciju, aizliegt pārraides staciju un elektronisko sakaru līdzekļu darbību, kā arī atslēgt internetu un citas datu pārraides sistēmas.
Ar izņēmuma stāvoklī likumprojektā tiek saprasts īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms valsts apdraudējuma gadījumā, lai aizsargātu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kad to apdraud ārējais ienaidnieks vai arī valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu. Pēc izņēmuma stāvokļa izsludināšanas tiek pieļauts likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Paredzēts, ka lēmumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu pieņem valdība un 24 stundu laikā par to ziņo Saeimas Prezidijam, kurš nodrošina lēmuma izskatīšanu Saeimas sēdē nekavējoties, bet ne ilgāk kā divu dienu laikā. Gadījumā, ja Saeima, izskatot šo lēmumu, atzīst to par nepamatotu, tas nekavējoties zaudē spēku, un ieviestie pasākumi tiek atcelti.
Šādu stāvokli var izsludināt visā valstī vai tās daļā. Tas tiek izsludināts uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem, tomēr ar iespēju pagarināt to par kārtējiem sešiem mēnešiem.
Likumprojekts "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" vēl jāpieņem Saeimā.