Pacienti par veselības aprūpi līdzmaksā vairāk nekā 30 miljonus

Taču klāt liekamais naudas apjoms, kuru var tikai apjaust, ir maksas medicīnas daļa, par to nozares vadībai nav precīzu datu. Zināms tikai, ka ambulatorajās iestādēs, kurām ir līgums ar valsti, maksas pakalpojumus - vizītes pie ārsta - izmantojis katrs piektais pacients. Bijis arī ļoti ievērojams maksas hospitalizāciju skaits. Cik iztērēts privātajās iestādēs, kur nav līguma ar valsti, nav datu. Tāpat nav īsti skaidrs, cik naudas pacienti iztērējuši, pērkot bezrecepšu medikamentus.

Salīdzinot šā gada budžetu ar pēdējo gadu veselības aprūpē ieguldīto naudu, var teikt, ka šis budžets ir stipri līdzīgs pērnā gada budžetam, taču no «treknā» 2008. gada budžeta atpaliek apmēram par 85 miljoniem latu. Kopš tā laika nelielu naudas summu nozarei izdevies ieekonomēt, par 50% samazinot nozares administrāciju, samazinot mazo slimnīcu skaitu, kā arī vienojoties ar farmācijas firmām par līdzdalību - tām šogad jāsamaksā četri miljoni latu par kompensējamām zālēm. Slimnīcas arī ir spiestas efektīvāk un ekonomiskāk saimniekot, jo tām uz gadu piešķir naudas apjomu, kurā jāiekļaujas. Kopš 2009. gada arī pašam pacientam jāmaksā krietni lielāka daļa līdzmaksājumos.

Tāpat kā pērn, arī šogad Veselības ministrija (VM) vēsta par iztrūkumu budžetā. Šogad tie ir 12,6 miljoni latu, nesen valdība iztrūkuma segšanai piešķīra 6,6 miljonus latu. Pusi no tiem VM plāno novirzīt kompensējamām zālēm. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) norāda, ka šī nauda nepieciešama tieši ambulatorajiem pakalpojumiem, arī zālēm. Jautāts par vēl nepieciešamajiem sešiem miljoniem latu, ministrs pieļauj, ka šā gada otrajā pusgadā budžeta grozīšana būs neizbēgama. Par kopējo veselības aprūpes budžeta apmēru J. Bārzdiņš saka: «Tas nav pietiekams, jo, ja arī izmaksas ir nosegtas, tas nenozīmē, ka vajadzības ir nosegtas.»

Jautāts, kādas jomas vajadzētu stiprināt nākamā gada veselības aprūpes budžetā, J. Bārzdiņš norāda, ka jārisina problēmas ar pacienta līdzmaksājumu. «Citās valstīs līdzmaksājuma loma ir būt par sliekšņa maksājumu, lai pacienti gluži bez problēmām neietu pie ārsta, bet Latvijā pacienta iemaksas ir budžeta papildinošs mehānisms,» saka ministrs un piebilst, ka šī līdzmaksājuma dēļ ir nevienlīdzība veselības aprūpē, cilvēki neizvēlas ārstēties vai ārstēšanās nav efektīva un kvalitatīva.

Pēc VM aprēķiniem, pacientu līdzmaksājums veido apmēram desmito daļu no ārstniecībai atvēlētās naudas. Līdzmaksājumus būtiski cēla 2009. gada sākumā, īpaši tas skāra slimnīcu sektoru, dārgos izmeklējumus un arī kompensējamās zāles. J. Bārzdiņš arī tagad kā īpašu iedzīvotāju grupu izceļ pensionārus, kuri nespējot samaksāt līdzmaksājumus, īpaši par zālēm, viņaprāt, līdzmaksājumi būtu jāsamazina līdz 50%. Tas arī būtu ekonomiski izdevīgi, jo, ja pensionāri dzertu zāles, viņi retāk nonāktu smagā stāvoklī slimnīcā, kas valstij izmaksā dārgi.