Diena jau ziņojusi, ka ledus krāvumi veidojas Bebrulejā Pļaviņu novadā, kur zem ūdens ir Bebrulejas klints. Būvējot Pļaviņu HES, klinti bijis paredzēts likvidēt, taču darbi veikti padomju laikiem raksturīgā triecientempā un ar lieliem ietaupījumiem, un klints galu galā atstāta novārtā. Zem ūdens palikusī klints radze pavasara palos aiztur ledus iziešanu, un toreiz neizdarītais rada problēmas un liekus izdevumus - teju katru pavasari šajā vietā ledus tiek spridzināts.
Pļaviņu novada priekšsēdētāja Gunta Žilde Dienai saka, ka par Bebrulejas likteni tiek spriests jau ilglstoši un ik pa brīdim izskan priekšlikumi, ko varētu darīt. Piemēram, realizēt savulaik nepaveikto - likvidēt klinti vai padziļināt upes gultni. Sadarbībā ar Vides ministriju veikti pētījumi, taču līdz konkrētiem risinājumiem nekas nav nonācis. «Neesam lēmēji ne par dabas kaprīzēm, ne darbību Pļaviņu HES teritorijā, jo tā mums nepieder,» atzīst G. Žilde. Viņasprāt, projekti, kam nepieciešamas lielas izmaksas - pētījumi, sagatave, mērījumi, tehnika utt. - krīzes apstākļos ir nereāli.
Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta vadītājs Rolands Bebrs apstiprināja, ka bijusi virkne priekšlikumu, taču pašlaik iespējams atbalstīt tikai lētākos, piemēram, izmantojot ES un novada atbalstu, tuvākajā laikā paredzēta aizsargdambja rekonstrukcija. Ūdenssaimniecības un zemes zinātnes institūtā jau bijis izstrādāts projekts par upes gultnes profilēšanu Bebrulejā, tāpat apspriests variants par klints spridzināšanu, bet tas prasot pārāk lielus līdzekļus.