lv pastāstīja LŽS valdes priekšsēdētājs, NRA redaktora vietnieks Juris Paiders, LŽS ir žurnālistu arodbiedrība, kas "cīnās par žurnālistu tiesībām darba tirgū". Pēc Paidera vārdiem, LŽS apvieno ap 200 biedru, kuru vārdus gan viņš atteicās atklāt, aizbildinoties ar iespējamu darba devēju vēršanos pret konkrētajiem cilvēkiem. J.Paiders arī uzsvēra, ka organizācijas finansiālais pamats ir tikai un vienīgi biedru naudas, kas ir 20 latu divos gados.
Organizācija ir Starptautiskās žurnālistu federācijas (arodorganizācija) biedre. Jautāts, kādi ir organizācijas lielākie panākumi žurnālistu tiesību aizstāvēšanā, J.Paiders skaidroja, ka aizstāv tikai savu biedru intereses. Taču esot arī panākumi, lai sakārtotu nozari kopumā. Kā piemēru J.Paiders min organizācijas panāktos grozījumus Krimināllikumā, kas nosaka, ka pret žurnālistu tā profesionālās darbības dēļ nevar ierosināt krimināllietu.
LŽS pēdējais kongress esot noticis pagājušā gada februārī, tajā esot bijis kvorums, un dalībnieku skaits pēc organizācijas valdes locekļa Miervalda Mozera vārdiem esot bijis nedaudz virs 50. Diemžēl LŽS mājas lapā ziņas par šo kongresu un tajā pieņemtajiem lēmumiem nav atrodamas. Pēdējā informācija ir par 2007.gadā rīkoto kongresu.
Kā portālam Diena.lv atzina neatkarīgā žurnāliste Dita Arāja, žurnālistu arodorganizācija ir ļoti nepieciešama, jo jautājums par žurnālistu sociālajām grantijām ir ļoti aktuāls un sasāpējis. Taču, kā uzskata D.Āraja, LŽS nekādā veidā šos jautājumus nerisina. Nav dzirdēts, ka LŽS būtu gājusi uz Saeimu par šiem jautājumiem runāt, piedalījusies Trīspusējās Sadarbības padomes sēdē vai kā citādi lobējusi žurnālistu intereses un tās pārstāvējusi publiskajā telpā. LŽS darbība nav vainagojusies arī ar koplīgumu noslēgšanu nozarē, kādi pastāv tajās jomās, kurās ir spēcīgas arodbiedrības. D.Arāja arī norādīja, ka viņai nav interesanta organizācija, kuru vada politiskā PR darbonis, kurš sevi dēvē par žurnālistu.
TV3 žurnālists Arnis Krauze portālam Diena.lv atzina, ka pats nav LŽS biedrs un nezina nevienu cilvēku, kurš šajā organizācijā būtu iestājies. "Tā vien šķiet, ka šī organizācija ir Juris Paiders," bilst Krauze. Žurnālists arī norādīja, ka neko nezina par šīm organizācijas aktivitātēm, izņemot to, ka reizi gadā tiek pasniegtas balvas žurnālistikā. Tāpat Krauze atzina, ka ir nedaudz dīvaini, ka organizācija nevēlas atklāt savu biedru sarakstu. Raidījuma Nekā Personīga žurnāliste Ilze Jaunalksne portālam Diena lv. norādīja, ka nekad nav jutusi, ka LŽS būtu aizstāvējusi viņas, kā žurnālistes intereses: "Neesmu nedz redzējusi, nedz dzirdējusi par kādām šīs organizācijas aktivitātēm".
Līdztekus LŽS darbojas žurnālistu profesionālā organizācija Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA), kura apvieno 100 biedrus, kuru uzvārdi visi ir publiski pieejami LŽA mājas lapā. Organizācijas valdes priekšsēdētāja ir žurnāliste Inga Spriņģe. LŽA ir profesionāla organizācija, kas dibināta, lai runātu par profesionālām lietām – žurnālistu darba kvalitāti un ētiku.
Atšķirībā no LŽA, par kuru ir skaidrs, kādus žurnālistus tā pārstāv, nav zināms, kas stāv aiz LŽS, kuras publiski zināmākā persona ir NRA redaktora vietnieks Juris Paiders. Kā liecina organizācijas mājas lapā publicētā infromācija, kura pēdējo reizi atjaunota 2007.gadā - pirms septiņiem gadiem notikušajā kongresā Žurnālistu savienības valdē ievēlēti Briška Vineta, Gabre Antra, Oškāja Ina, Paiders Juris - valdes priekšsēdētājs, Paparde Inga, Rušeniece Līga, Vatolins Igors. Zagorovska Ksenija. Revīzijas komisijā ievēlēti Kilbloka Liene, Lemešonoks Dainis, Mozers Miervaldis.