Saskaņā ar koalīcijas līgumu koncepcija tika novirzīta papildus saskaņošanai koalīcijas partiju sadarbības padomē. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) valdības sēdē paziņoja, ka Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) janvārī pēdējo reizi lēma par vienotā medija koncepciju. Taču tā koncepcija, kas ir iesniegta valdībā, ir ļoti atšķirīga. Ja sākotnēji koncepcijas īstenošanai bija nepieciešami 90 miljoni latu, tad tagad tiek prasīts par 40 miljoniem latu mazāk.
Bordāns uzskata, ka lēmums par Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio likvidēšanu un jaunas juridiskas personas izveidošanu ir Saeimas kompetence. Viņam nav pārliecības, ka mediju apvienošana pašlaik nav vienīgais solis, kas tiks paveikts, un citi soļi nesekos. Līdz ar to sabiedriskie mediji tiks nevis stiprināti, bet gan vājināti.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende žurnālistiem teica, ka NEPLP joprojām nav atbildējusi uz visiem jautājumiem, kas izskanēja, gan tiekoties ar nacionālo apvienību, gan valdības sēdē. Ja jau pašā sākumā ir tik daudz jautājumu, tad nedrīkstot pieņemt sasteigtus lēmumus, bet ir jānāk vēlreiz kopā un visas neskaidrības rūpīgi jāizdiskutē.
Kā žurnālistiem atzina NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, jautājums par vienotā medija koncepciju ir politizējies. Līdz ar to koalīcijai ir jāpieņem lēmums par tālāko virzību. NEPLP ir lēmusi par to, kādam ir jābūt vienotajam medijam.
Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis žurnālistiem atzina, ka, viņaprāt, nav jēgas apvienot radio un televīziju, ja netiek piešķirti nepieciešamie līdzekļi un ierīkotas vajadzīgās studijas. Viņaprāt, koncepciju varētu pieņemt, ja no lēmumprojekta izņemtu punktu par mediju apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.
Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredzēja atbalstīt Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.
Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā. Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildus valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Nākamajam gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 2,3 miljoni latu.
Saskaņā ar koncepciju jaunā sabiedriskā medija uzdevums būtu kļūt par lielāko mediju Latvijā, stiprinot nacionālo identitāti, valodu, kultūru un sociālo atmiņu, veidot demokrātisku un saliedētu sabiedrību, veicināt piederību Eiropas un starptautiskai kopienai, izplatīt zināšanas, veicināt radošumu, iesaistīt bērnus un jauniešus.
Jaunajam sabiedriskajam medijam paredzēts būtiski palielināt auditoriju gan televīzijai, gan radio, gan internetam, lai 2018.gadā tas ik dienas sasniegtu 70% Latvijas iedzīvotāju.
Sabiedriskā medija stratēģiskais uzdevums ir ar multimediju satura piedāvājumu aktīvāk piesaistīt ekonomiski aktīvo cilvēku un jauniešu auditoriju, piedāvājot dinamisku un modernu saturu gan internetā, gan televīzijā, gan radio.
Saturiskā ziņā par prioritātēm bija iecerēts noteikt ziņas un informatīvi dokumentālās programmas, izglītību un zinātni, bērnu un pusaudžu raidījumus un kultūras programmas. Šo tēmu īpatsvaram piecu gadu laikā būtu jādubultojas.
Koncepcija paredz, ka medijs saražotu par 35% vairāk oriģinālsatura, 2018.gadā piedāvājot vidēji dienā televīzijā, radio un internetā 48 oriģinālstundas.
Kā svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas koncepcijā minēta konkurētspējīgāka sabiedriskā medija izveide, materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana, profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, kopīgas investīcijas un iepirkumi, satura kvalitātes un apjoma pieaugums, labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste, radošo jomu dažādība u.c.
(papildināta visa ziņa)