To šodien grāmatas "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā" atvēršanas pasākumā paziņoja Latvijas Universitātes profesors Pēteris Zvidriņš. Viņš stāstīja, ka, aprēķinot demogrāfiskos zaudējumus, ir izmantotas zinātniskās metodes.
Lielus zaudējumus radīja gan deportācijas, gan arī Abrenes pievienošana Krievijai, klāstīja zinātnieks. Zaudējumi aprēķināti arī saistībā ar Černobiļas atomelektrostacijas avāriju, cilvēku emigrāciju pēckara periodā, kā arī Latvijas karavīru dalību Afganistānas karā.
Vēl lielāki ir netiešie zaudējumi, ko demogrāfijai nodarījusi padomju okupācija, - tie ir 20 miljoni zaudēto cilvēkgadu. To ietekmējusi iedzīvotāju mobilizācija padomju armijā - vairāk nekā 600 000 Latvijas iedzīvotāju bija prombūtnē un nestrādāja tautas labā. Ņemta vērā arī deportācija, kas lielam skaitam sieviešu atņēma iespēju dzemdēt bērnus.
Jau ziņots, ka šodien klajā nākusi grāmata "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā". Grāmatā ir divas sadaļas - padomju okupācijas nodarītie sociālekonomiskie zaudējumi un nodarītie zaudējumi videi. Referātus ir rakstījuši gan latviešu, gan arī ārvalstu autori.
Ar terminu cilvēkgadi demogrāfi apzīmē zaudējumus, kas Latvijai nodarīti, aprēķinot katru deportēto cilvēku nostrādāto stundu Sibīrijā un citviet izsūtījumā, kā arī nodzīvoto laiku, nodarīto kaitējumu veselībai, ietekmi uz dzimstību un citus faktorus.
Savukārt vēsturnieks Ilgonis Upmalis grāmatas prezentācijā atzina, ka aptuveni 90% no padomju okupācijas laikā strādājošajām rūpnīcām Latvijas teritorijā izpildīja arī militāros pasūtījumus. Šāda darbība notikusi, neskatoties uz to, ka tolaik arī darbojās 17 rūpnīcas, kuru pamatdarbība bija saistīta ar militārā pasūtījuma pildīšanu, turklāt puse no tām darbojas arī mūsdienās, taču ir pārprofilējušās.
"Liepājas maizes kombināts ne tikai ražoja maizi, bet tā uzdevums bija katru dienu saražot astoņas tonnas sausiņu militārām vajadzībām - mobilizācijas rezervei," stāstīja vēsturnieks. Militāros pasūtījumus izpildījušas arī zeķu fabrika, sērkociņu fabrika un citas rūpnīcas.
Kā skaidroja Upmalis, tie nebija tiešie līgumi ar padomju armiju, bet gan pastarpinātie - ar ražošanas apvienībām, kas izplatīja preces armijas vajadzībām.
Kā piemēru viņš minēja arī Olaines farmaceitisko rūpnīcu, kas ne tikai ražoja medikamentus, bet arī vielas ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem. Liels bijis vēsturnieka pārsteigums, kad, aprunājoties ar šīs rūpnīcas strādniekiem, noskaidrojies, ka viņi paši nav zinājuši, kādiem nolūkiem šīs vielas ražo.
Viņš arī pieminēja apkārtējai videi radītos zaudējumu, īpaši minot Olaini, kur, piemēram, daba ir piesārņota ar nomierinošiem ķīmiskiem preparātiem. "Aizejiet pie Olaines dīķiem un pastaigājiet apkārt. Tur var visus Olaines narkomānus apsēdināt apkārt, lai viņi varētu apreibināties," ironizēja vēsturnieks.
(ziņa papildināta ar Ilgoņa Upmaļa komentāru)