Jau ziņots, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija piektdien, 19.oktobrī, izskatot Strazda disciplinārlietu, nolēma ieteikt tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK) līdz galīgā nolēmuma pasludināšanai atstādināt Strazdu no tiesneša amata pienākumu izpildes. Ministrs rīkojumu ir parakstījis, un tas ir stājies spēkā.
Kā iepriekš norādīja Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, uz šodienas lietas izskatīšanu tiks aicināti Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas darbinieki. Pēc Dzalbes teiktā, tie daži dokumenti, kas bija nonākuši kolēģijas rīcībā līdz lietas izskatīšanai, neesot bijuši pietiekami, tāpēc iepriekš bijis nepieciešams pasludināt pārtraukumu papildu ziņu ieguvei, lai varētu disciplinārlietu izskatīt pēc būtības.
Tāpat Tiesnešu disciplinārkolēģija iepriekšējās sēdes laikā izlēma pieprasīt papildu dokumentus no KNAB.
Kā ziņots, 7.augustā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji tiesnesi Strazdu aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar iespējamu fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums rosināt Saeimai atstādināt no tiesneša amata Ziedoni Strazdu noteikti tiks pārsūdzēts un neesot saprotams, kāpēc kolēģija tik vienkārši nonāca pie šāda secinājuma, atzina Z.Strazda advokāts Pāvels Rebenoks.
"Šodien dzirdētie paskaidrojumi nevar apstiprināt aizdomas, ko savā rīkojumā bija izteicis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK), un tie manā skatījumā ir un paliek pieņēmumi. Kā es norādīju kolēģijai, visi šie fakti ir izmeklēšanas priekšmets krimināllietā, tāpēc tikai krimināllietas laikā, pārbaudot visus pierādījumus un uzklausot šos šķietami fiktīvos darbiniekus, varēs izdarīt attiecīgos secinājumus," skaidroja Rebenoks.
Tāpat Rebenoks norādīja, ka arvien nav skaidrs, pret ko tika ierosināta lieta - pret tiesnesi vai tiesas priekšsēdētāju -, jo tā ir ļoti būtiska atšķirība: "Likums par Tiesnešu disciplināro atbildību vispār neparedz ierosināt lietu pret tiesas priekšsēdētāju. Bet, ja lieta ierosināta pret tiesnesi, tad saturiski nav saprotams, par ko viņu varētu vainot."
Advokāts skaidroja, ka nav pieļaujama situācija, ka paralēli tiek skatīta gan krimināllieta, gan disciplinārlieta par vieniem un tiem pašiem apstākļiem. "Tiesnešu disciplinārās atbildības likums paredz, ka viens no lēmumiem, ko kolēģija var pieņemt, ir nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu. Lieta jau ir ierosināta, tāpēc abas paralēli tās nevar eksistēt," uzsvēra Rebenoks. Viņš secina, ka tādā gadījumā būtu loģiski sākumā ierosināt disciplinārlietu un pēc pārkāpumu atklāšanas lieta tiktu nosūtīta tiesībsargājošajām instancēm.
"Arī uzaicinātie tiesas darbinieki neko īsti nevarēja paskaidrot - vai ir redzējuši vai tomēr nav redzējuši fiktīvos darbiniekus tiesas ēkā. Un jautājums ir aktuāls - vai viņiem maz ir jāpazīst visi darbinieki. Runājot par it kā fiktīvi nodarbināto apkopēju - darba laiki jau viņai ir pilnīgi atšķirīgi," pauda Rebenoks.
Šajā kriminālprocesā par aizdomās turēto tika atzīta arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide. Pret viņu disciplinārlieta netika rosināta.
Abiem tiesnešiem tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, un viņi abi neilgi pēc liecību sniegšanas KNAB saslima. Tikmēr KNAB šajā lietā turpina izmeklēšanu. Ministrs disciplināro lietu pret tiesnesi Strazdu ierosināja 21.augustā.
Iepriekš Tiesnešu disciplinārkolēģija Bordāna ierosināto lietu nosūtīja atpakaļ tieslietu ministram, lūdzot novērst trūkumus un izpildīt Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.panta 2. un 3.daļas prasības. Ministrs toreiz pauda bažas, ka šādā veidā tiek novilcināta lietas izskatīšana, jo, pēc viņa domām, lietas materiālos bija viss nepieciešamais disciplinārlietas izskatīšanai pēc būtības.
(pievienots Z.Strazda advokāta komentārs)