Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga apsūdzības būtību pagaidām nekomentēja, jo apsūdzētais vēl savu viedokli nav paudis.
Tikmēr Neo internetā publicējis apsūdzības oriģinālu. No tās izriet, ka Poikāns, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā konstatēja Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.
Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju - ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.
Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm.
Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabājot un pētot no savā īpašumā esoša ārējā cietā diskā, ko kratīšanā izņēma policija.
Krimināllikums par komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Poikāns savā mikroblogošanas vietnes twitter kontā raksta, ka pēc sarunas prokuratūrā diezgan noprotams, ka, piesedzoties ar komercnoslēpumu, tiesas sēdes šajā lietā būs slēgtas.
Jau ziņots, ka prokuratūra pērn augustā izbeidza kriminālprocesu daļā pret Poikānu, atzīstot, ka viņš 2010.gadā nav uzlauzis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datubāzi. Prokuratūra toreiz skaidroja, ka patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai nav saistīta ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu. Pats Poikāns jau toreiz teica, ka no paša sākuma izmeklētājiem un sabiedrībai skaidrojis, ka nekāda "uzlaušana" nav notikusi.
Aģentūra LETA arī ziņoja, ka 2010.gada maija sākumā saistībā ar vērienīgo datu noplūdi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ierosinātajā kriminālprocesā tika veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp aizturēts Poikāns, kurš vēlāk atzina, ka ir Neo - persona, kura datus no VID sistēmas ieguvusi un daļu no tiem publiskojusi. Tāpat sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika veikta kratīšana toreizējās Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, viņa vēlāk tika atzīta par liecinieci.
Bijusī De facto žurnāliste, tagadējā Ventspils naftas sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Nagla vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar sūdzību pret Latvijas valsti saistībā ar tā dēvēto Neo lietu. Saistībā ar kratīšanu Nagla vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā par izteiksmes brīvību, kā arī par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.
(papildināta visa ziņa)