Arī policijas pārstāve Lita Juberte apstiprināja, ka patlaban trūkst līdzekļu kā pret šo problēmu cīnīties. "Tā ir problēma jau kopš pagājušā gada," viņa stāsta par pieaugošo motobraucēju pārkāpumu skaitu.
Policijas pārstāve norāda, ka motobraucēji izmanto to, ka par numura pielocīšanu jeb slēpšanu sods ir salīdzinoši niecīgs, jo tiek piemērots likuma pants, ka numuram jābūt saskatāmam noteiktā distancē. Lielāks sods draud tiem noķertajiem motobraucējiem, kas numura zīmi ir noņēmuši pavisam, taču pārkāpēju skaita pieaugums liecina, ka tas vienalga nav pietiekams. Viņa gan nevarēja nosaukt, cik pārkāpēji par šādiem pārkāpumiem līdz šim ir sodīti.
Jautāta, vai policijai ir fiksēti gadījumi, kad motobraucējus nemaz nav iespējams noķert to mobilitātes dēļ, Lita Juberte atzīst, ka tādi gadījumi ir, taču vasaras sezonā darbojas motopolicisti, kas šo situāciju uzlabo. Tai pat laikā konkrētu noķerto pārkāpēju skaitu policijas pārstāve nespēja nosaukt. Izrādās, policija visus pārkāpējus uzskaita vienā sistēmā, kur atsevišķi nav uzrādīti autobraucēji vai motobraucēji, tāpēc arī neesot iespējams nosaukt konkrētu sodīto motociklistu skaitu.
Policijas pārstāve norāda, ka tiesībsargi var tikai kontrolēt šādu pārkāpumu ierobežošanu, taču lielāku sodu ieviešana, kas motociklu vadītājiem varētu likt pārdomāt likuma pārkāpšanu, tomēr ir Satiksmes ministrijas kompetencē.
"Motociklisti to dara ne pirmo gadu - tie, kas brauc agresīvāk, tie arī tā dara. Domāju, ka pārsvarā tas ir raksturīgs viena tipa močiem - šosejas močiem jeb tautā sauktiem par žiletēm. Bet, lai gan man nav nekādas statistikas, nedomāju, ka tā ir tik ļoti izplatīta problēma," Diena.lv stāsta Drošas braukšanas skolas apmācību direktors Artūrs Priednieks.
Viņaprāt, arī fotoradari provocē lielāku numuru nolocīšanas gadījumu skaitu, jo motocikls pats par sevi provocē braukt agresīvāk jeb ātrāk nekā noteikumos teikts. "Jābūt ļoti disciplinētam, lai brauktu noteiktajās robežās, līdz ar to arī motobraucēji varētu meklēt iespējas, kā pasargāt sevi no šiem sodiem. Kā zināms, radari mūs var fotografēt arī no aizmugures, līdz ar ko numuru nolocīšana ir vienīgais veids kā izvairīties no piefiksēšanas."
Viņš norāda, ka motocikls ir "diezgan bīstama uzparikte" un Latvijas autovadītāji nav vēl īsti gatavi un pieraduši pie močiem uz ceļa un nav arī raduši pie tās dinamikas, ka vienā momentā motocikls ir tikai mazs punktiņš spogulī un nākamajā - jau blakus. "Neteiktu, ka starp šiem braucējiem ir konflikts, drīzāk gan nesaprašanās un nezināšana par dinamiku un sekām, kādas var būt braukšanai uz aizmugurējā riteņa pa Brīvības ielu. "
Auto žurnālists un Motobraucējs Pauls Timrots norāda, ka nevaru iedomāties kā šo problēmu var kontrolēt. "Cilvēki par fotoradaru izvietojumu visādi dumpojās un cits kar priekšā, cits pakaļā un cits slēpj numuru."
Vienlaikus viņš min, ka motociklu numuri jau rūpnīcā nāk slīpā leņķī, tā ka jau saknē viņi ir mazliet slīpi. "Vēl arī tas, ka standarts ir nežēlīgi liels tiem numuriem un viņi ir diezgan traumatiski priekš tā paša braucēja – viņi lien ārā un locās nost. Tāpēc vajadzētu pārskatīt viņu pašu izmēru, tad arī grūtāk ir to numuru salocīt. Katram motociklam citā vietā viņi ir izvietotim, katrs kaut kur mēģina viņus pielāgot, jo precīzi aprakstīts tas nav, kur viņiem ir jābūt. Līdz ar to var mazliet ar to spēlēties," saka P. Timrots.
Viņš gan norāda, ka problēmu neuzskata par aktuālu un arī savu paziņu - motobraucēju - vidū nav tādu tendenci pamanījis.
(papildināts sākot ar 6. rindkopu)