Viņš klāstīja, ka iespēju robežās jāturpina risināt problēmas saistībā ar skaidras naudas iemaksām, lai, iesniedzot nulles deklarācijas, darbotos legālās prezumpcijas princips. "Principā ir vienošanās, ka ar šo paketi mēs virzāmies uz priekšu," sacīja Dombrovskis.
Viņš apliecināja, ka šo jautājumu virzīs, lai nulles deklarācijas ieviestu no 1.janvāra, taču var būt precizējumi par skaidras naudas iemaksu brīdi. Līdz tam, kad deklarācijas būs jāsāk iesniegt ‒ no 1.marta ‒, ir jābūt spēkā arī legālās prezumpcijas principam attiecībā uz personu līdzekļu izcelsmi.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) pastāstīja, ka arī komisija vienojusies virzīt iniciatīvu par nulles deklarāciju ieviešanu no 1.janvāra, taču termiņš skaidras naudas iemaksai bankas kontos, lai pierādītu skaidrās naudas esamību, nosakāms pēcdeklarēšanās posmā no 1.marta līdz 1.jūnijam. "Svarīgi, lai ir noteikts datums, no kura jāiesniedz deklarācijas. (..) Iesniedzot deklarāciju, naudas iemaksas termiņš nav tik svarīgs," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija turpina darbu pie jaunā Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekta, kas liek deklarēt mantisko stāvokli visām fiziskām personām, kuru rocība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Saskaņā ar jauno likumu mantiskā stāvokļa deklarācija par īpašumiem, kas pieder 2012.gada 1.janvārī, būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un visām fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē par īpašumiem, kas ir personas rīcībā 2012.gada 31.decembrī pulksten 24.
Iepriekš bija paredzēts, ka deklarācijas būs jāiesniedz personām, kurām ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai Latvijā vai ārvalstīs ir tiesības uz nekustamo īpašumu, bet vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā.
Ziņot par saviem īpašumiem vajadzēs arī personām, kurām īpašumā ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū un šo finanšu instrumentu tirgus vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, vai personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir citi finanšu instrumenti vai kapitāla daļas, kuru kopējā nominālvērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Deklarācijas obligāti attieksies uz personām, kurām skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājumu Latvijā vai ārvalstīs kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, vai personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē arī personām, kas Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegušas aizdevumus vai citus prasījumus, kuru kopējā neatmaksātā (neatgūtā) summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Fiziskajām personām būs jādeklarē arī ārvalstīs piederoši transporta līdzekļi, ja to vērtība pārsniegs 50 minimālās mēnešalgas.
Likumprojekts arīdzan paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas varēs aizpildīt ikviens, kurš to vēlēsies. Likums paredz, ka persona, kura neatbilst likumā minētajiem kritērijiem, taču vēlas deklarēt savu mantisko stāvokli, to varēs darīt, lai nākotnē samazinātu iespējamu pierādīšanas pienākuma risku.
Likumprojektā arī iekļauta norma, kas paredz, ka, samaksājot nodokļa likmi 15% apmērā, varēs legalizēt ienākumus, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim.
Likumprojekta sagatavotāja FM paskaidro, ka mantiskais stāvoklis jādeklarē, lai iegūtu informāciju par iedzīvotāju mantisko stāvokli.
(papildināta ar 4.rindkopu)