papildināta - Pie Rīgas pils mūriem par godu Lāčplēša dienai aizdedz tūkstošiem svecīšu

Savu svecīti iedegt atnākušas gan ģimenes ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēki, gan daudz jauniešu, tostarp studentu korporācijas ar karogiem rokās. Daudziem pie apģērba piespraustas sarkanbaltsarkanas lentītes.

Ir bezvējš, un svecīšu liesmas veido gaismas jūru visā mūra garumā. Tās izvietotas gan starp mūra akmeņiem, gan tā pakājē.

Pie Rīgas pils mūra piektdienas vakarā savu svecīti nolika arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. "Atmosfēra šeit ir kolosāla. Pa dienu likās, ka ir vēsāk, bet tagad laikam cilvēki ir sasildījuši," Latvijas Televīzijā sacīja prezidents.

Bērziņš uzsvēra, ka "nākotne ir mūsu rokās - viss atkarīgs no tā, kā paši rīkosimies", un novēlēja, lai cilvēki to vienmēr atceras.

Jau vēstīts, ka piektdien visā Latvijā ar dažādiem svinīgiem piemiņas pasākumiem atzīmē Lāčplēša dienu.

Latvijas Republiku proklamēja 1918.gada 18.novembrī, tomēr līdz 1919.gada 11.novembrim Latvijas karavīriem vēl bija jāizcīna jaunās valsts neatkarība nevienlīdzīgās cīņās ar vācu karaspēku. Lāčplēša dienu atzīmē par godu Latvijas armijas uzvarai pār Pāvela Bermonta armiju jeb bermontiādi.

Latvijas okupācijas gados Lāčplēša diena bija aizliegta, bet pirmoreiz pēc Otrā pasaules kara piemiņas dienu plaši atzīmēja 1988.gadā. 1991.gada 21.augustā 11.novembri pasludināja par Lāčplēša dienu, kurā piemin Latvijas brīvības cīņās kritušos karavīrus, bet 18.novembrī svin Latvijas neatkarības pasludināšanas gadadienu.

(pievienota 4. un 5. rindkopa)