"Esmu šeit, lai pavēstītu, ka Baltijas valstis netiks atstātas vienas pašas. Tā ir kopīga NATO un ES problēma," viesojoties Tallinā, sacīja Šteinmeiers.
Šteinmeiers pēc tam devās uz Rīgu, kur Melngalvju namā tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai paustu savu atbalstu Latvijas un Baltijas drošībai.
Tikšanās laikā abas puses uzsvēra, ka Latvijai un Vācijai ir savstarpēji nozīmīgas un tuvas stratēģiska rakstura divpusējās attiecības, kā arī stratēģiskas attiecības ar Vāciju ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm.
Valsts prezidents īpaši atzīmēja Vācijas nozīmīgo lomu Eiropas Savienības industriālajā un izglītības, tai skaitā arodizglītības jomā, kas Latvijai kalpo par labu piemēru un pieredzes apmaiņas iespēju, lai Latvijā stimulētu ekonomisko izaugsmi.
Vienlaikus sarunas dalībnieki plaši apmainījās viedokļiem par notikumu attīstību Ukrainā un Krievijas rīcību šajā valstī. Gan Valsts prezidents, gan Vācijas ārlietu ministrs pauda satraukumu par notikumu attīstību un iespējamo eskalāciju.
"Situācija Ukrainā ir ļoti bīstama. Mūsu valstī sabiedrības bažas ir saprotamas. Tādēļ mūsu valstīm ir jābūt pietiekami stiprām un gudrām, lai sadarbotos šīs problēmas kontekstā. Ir jāpanāk vienots Eiropas Savienības 28 valstu viedoklis un pozīcija šajos jautājumus," atzina Bērziņš.
Vācijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Ukrainas teritoriāla integritāte ir izšķirošs jautājums, vienlaikus nenoliedzot iespējamos kara draudus pašā Ukrainā, kas situāciju padarītu vēl bīstamāku. "Situācija un notiekošais Ukrainā ir Krievijas ģeopolitiskās stratēģijas konsekvence," piebilda Šteinmeiers.
Vienlaikus ministrs atzina, ka vienīgais loģiskais risinājums Ukrainas situācijas deeskalācijai būtu starptautiskas kontaktgrupas izveidošana, kurā līdzās Krievijai piedalītos arī ASV un atsevišķas ES pārstāvošas valstis. Diemžēl pagaidām šie centieni nav īstenojušies Krievijas noraidošās pozīcijas dēļ.
Sarunas noslēgumā abas puses bija vienisprātis par to, ka situācijas risināšanas loģiskajai secībai būtu jāsākas ar diplomātiskām sarunām un tikai tad, ja tās nedod rezultātu, būtu jāseko sankciju politikai vairāku soļu līmenī, sākot no sarunu apturēšanas par bezvīzu režīmu starp ES un Krieviju un beidzot konkrētām sankcijām.
(ziņa papildināta pēc 2.rindkopas)