Kā svētdien ziņoja Latvijas Neatkarīgās Televīzijas raidījums Top 10, šādu Sokrata tautskolas piedāvātu mācību programmu Domātājs1 NVA apmaksā līdztekus citām visai tradicionālām lietām, piemēram, svešvalodām, grāmatvedībai un datorprasmēm.
Mūžizglītības programmas budžets ir nepilni 5,5 miljonu latu. Kuponus pilnībā finansē Eiropas Sociālais fonds, kas naudu iedalījis astoņām prioritātēm - lai tiktu apgūta valsts valoda, svešvalodas, matemātiskās, dabaszinību un tehnoloģiju prasmes, mācīšanās mācīties, kultūras izpratne un izpausme, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, digitālās iemaņas, kā arī sociālās un pilsoniskās prasmes.
Konkrētas atbalstāmās un līdz ar to apmaksājamās programmas nosaka vietējie ierēdņi. Pārpasaulīgo zināšanu mācība iekļauta Eiropas finansētajā sociālo un pilsonisko prasmju prioritātē.
"Mēs patiešām mācām to, ko nemāca augstskolā un to, ko nemāca skolā, bet tas cilvēkiem ir nepieciešams, jo citādi viņi nemaz nevar būt efektīvi – ne darbā, ne savā personiskajā dzīvē viņi nevar būt laimīgi," stāsta Sokrata tautskolas valdes locekle Elvita Rudzāte.
Šai programmai septembra beigās sāksies jauns kurss. Mācīties par kuponiem vēlas četri cilvēki, bet 14 šo iespēju jau izmantojuši.
Viena kupona vērtība ir 250 latu, un to pilnā apmērā var saņemt cilvēki pirmspensijas vecumā, vecāki, kuriem ir vismaz divi nepilngadīgi bērni, invalīdi un trūcīgie. Pārējie var pretendēt uz atbalstu 70% jeb 175 latu apmērā. Šo iespēju dažādām apmācībām kopš 2009.gada izmantojuši 17 136 cilvēki, kas pakļauti bezdarba riskam, lielākā daļa jeb 70% mācījušies ar līdzfinansējumu.
Aptuveni 3% no visiem pēc tam darbu tomēr zaudējuši. Ko un kādā skolā mācīties, izvēlas cilvēks pats, skola pēc tam saņem pēcmaksu no nodarbinātības aģentūras. Profesionālās izglītības programmām jābūt akreditētām, neformālo izglītību valsts tikpat kā nereglamentē. Tātad teorētiski par kuponiem var mācīties jebko.
Darba devēji uzskata, ka situācijā, kad ir tik liela plaisa starp bezdarbnieku skaitu un brīvo vakanču daudzumu, atbalsta pasākumu atbilstība darba tirgus vajadzībām jāizvērtē īpaši rūpīgi.
"Ja mēs runājam par hobiju vai brīvā laika saturiskas pavadīšanas iespējām, tad noteikti šīm programmām nevajadzētu to atbalstīt," norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Tikmēr NVA, kas pārvalda mūžizglītībai paredzētos līdzekļus, norāda, ka šīs programmas mērķis ir palīdzēt nodarbinātajiem papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas. "Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, protams, būtu jāskatās uz tām prasmēm, kas ir nepieciešamas visplašākajam darbaspēka lokam, no tāda viedokļa, protams, nē, bet no otras puses nav nekāda pamata nekādas profesijas pārstāvi diskriminēt, ka tieši viņam šis atbalsts nav paredzēts," skaidro NVA Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane.
Tiesa gan, kopš augusta kuponu izsniegšana ir apturēta un atsāksies tikai pēc tam, kad Labklājības ministrijas (LM) paspārnē izveidota komisija, kurā iesaistīts arī nevalstiskais sektors, tai skaitā darba devēji, izveidos sarakstu ar konkrētām programmām, kas tiks atbalstītas. Tikai pēc tam atsāksies kuponu izsniegšana.
LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis norāda, ka izglītības programmu dažādība ir ļoti liela, līdz ar to nevarot izsekot un šo piedāvājumu visiem pieņemamā veidā izkontrolēt. Tomēr ministrija gribētu šo sarakstu pārskatīt un nedaudz sašaurināt.
"Varbūt, protams, ka tas ir kaut kāds mazais bizness – astroloģija, horoskopi, zīlēšana, bet mēs tādus īsti atbalstīt negribētu. Līdzi ar to, arī šobrīd tādu kursu neesmu pamanījis, bet pieprasījums ir. Taču no mūsu puses acīmredzot tāda piedāvājuma nebūs," skaidro Lipskis.
Sokrata tautskolas pārstāve norāda, ka spēles noteikumus pieņems jebkurā gadījumā, lai gan paliek pie savas pārliecības.
"Ja ir tāds viedoklis, ka to nevajag atbalstīt, tad es varu teikt, ka mūsu sabiedrība vēl nav sasniegusi to apziņas līmeni, lai saprastu, ka īstenībā tieši šajās lietās jāliek uzsvars. Ja mūsu cilvēki, visi, kas vēl ir palikuši Latvijā, būs attīstītāki, ievēros cilvēciskās vērtības, mūsu ekonomiskā situācija uzlabosies. Tā ir korelācija," sacīja Rudzāte.
Reģistrētais bezdarbs Latvijā patlaban sasniedz 11,3%, bez darba ir vairāk nekā 111 000 cilvēki. Valstiskā līmenī par bezdarba riskam pakļautiem tiek uzskatīti visi strādājošie, izņemot ierēdņus.