Pazīstamais nacionālboļševiku aktīvists šomēnes paguvis iestāties Krimas "pašaizsardzības spēkos", bet pēc Krimas aneksijas Aijo 23.martā manīts Ukrainas austrumu pilsētā Doņeckā, kur viņš piedalījās prokremliskos mītiņos, sakot kaismīgas uzrunas par "krievu valodas apspiešanu".
Doņeckas apgabala administrācijas gubernators Sergejs Taruta pavēstīja, ka Beness Aijo tuvākajā laikā tiks aizturēts un deportēts.
"Viņš tiks apcietināts un izraidīts no valsts. Viņam ir daudz pārkāpumu," sacīja Taruta.
Aijo, kā arī citu "protestējošo prokremlisko tūristu" tiesāšana sāksies jau šonedēļ, sacīja gubernators.
Latvijas vēstniecībai nav oficiālas informācijas par Aijo izraidīšanu un tiesībsargājošas iestādes vēstniecībā nav vērsušās, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) vēstnieks-preses sekretārs Kārlis Eihenbaums. Līdz ar to viņš šādu informāciju nedz apstiprināja, nedz noliedza.
Kā jau LETA ziņoja, Aijo martā iestājās Krimas "pašaizsardzības spēkos", Krievijas medijam "ura.ru" izklāstot savas pārdomas par Kijevā notikušo "fašistu apvērsumu", krievu tiesību problēmām un lepni pozējot viņam iesniegtajā militārajā formastērpā.
Aijo intervijā paudis sašutumu par it kā Ukrainā izplatītajām "fašistu aktivitātēm" un aicinājumiem "sist žīdus", vienlaikus atzīstot, ka aizvadītajā gadā viesojies palestīniešu teritorijās un piedalījies ebreju apmētāšanā ar akmeņiem.
Aijo atklāja, ka aizvadītajā gadā mēnesi pavadījis Palestīnā, kur "izgājis apmācību Palestīnas nometnēs un iesaistījies cīniņā pret Izraēlas agresoru". Intervijā nacionālboļševiku aktīvists atklāti stāsta, ka "ar akmeņiem apmētājis izraēliešu agresorus", kā arī izgājis "nelielu apmācību lauka apstākļos Palestīnā".
Pēc Krimas iekļaušanas Krievijas teritorijā Aijo savas aktivitātes turpinājis Ukrainas dienvidos. Aijo kā Latvijas pilsonim ir tiesības 90 dienas Ukrainā uzturēties bez vīzas, bet, Krimai kļūstot par Krievijas sastāvdaļu, viņam nāktos kārtot vīzu.
Iestāšanās Krimas "pašaizsardzības spēkos" Benesam Aijo var maksāt Latvijas pilsonību, jo Latvijas pilsonības likums paredz, ka par brīvprātīgu dienestu citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā personai Latvijas pilsonība tiek atņemta. Latvijā Aijo iepriekš vairākkārt sodīts par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.
Aijo pēdējos gadus dzīvojot Londonā, strādājot dažādus gadījumdarbus. Kā vēsta Krievijas mediji, dzīvodams Lielbritānijā, Aijo iestūrējis arī laulības ostā, un pagājušā gadā viņam piedzimusi meitiņa.
Konfliktā ar likumu Aijo nonācis arī Nīderlandē, kur viņš aizvadītajā gadā tiesāts par ielaušanos Nīderlandes Tieslietu ministrijas ēkā ar degošu dūmu bumbu.
Pats Aijo Hāgu, kas dibināta kā "starptautiskā miera un taisnīguma pilsēta", nodēvējis par "pasaules ļaunuma galvaspilsētu", kurā viņš ieradies, lai paustu savu neapmierinātību par Krievijas opozīcijas aktīvista Aleksandra Dolmatova nāvi.
Dolmatovs, kurš, tāpat kā Aijo, ietilpst radikāli kreisi noskaņotā Eduarda Ļimonova vadītajā kustībā "Cita Krievija", Nīderlandē lūdza politisko patvērumu, taču pēc saņemtā noraidījuma viņš 2013.gada janvārī Amsterdamas bēgļu centrā izdarījis pašnāvību.
Aijo aizvadītā gada novembrī ieradās Nīderlandē un Tieslietu ministrijā ieskrējis ar aizdedzinātu dūmu bumbu rokās. Bēgot no policijas, Aijo ielēcis kanālā, kas izrādījies negaidīti dziļš, un galu galā viņu no noslīkšanas izglābis policists, kas viņam dzinies pakaļ.
Pēc aizturēšanas Aijo somā atrasti vēl vairāki pirotehniskas izstrādājumi, kas Nīderlandē ir aizliegti.
Aijo notiesāts par nesankcionētu protestu akciju un politiski motivētu likuma pārkāpumu, un viņam tika piespriests sešu nedēļu cietumsods.