Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka patlaban spēkā esošie "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" ir nepilnīgi, turklāt atsevišķi jautājumi ir noregulēti neskaidri, tāpēc EM izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu noteikumu projektu.
Ar noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes piegādes un lietošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan lietotāju, gan gazificētā objekta īpašnieku, kā arī sistēmas operatora tiesību un pienākumu apjomu. Ar jaunajiem noteikumiem paredzēts nodrošināt lietotājam un sabiedrībai drošu, kā arī skaidru tiesisko attiecību noregulējumu dabasgāzes apgādē.
Viens no jautājumiem, ko skar jaunie noteikumi, ir saistīts ar norēķināšanos par dabasgāzes piegādi. EM norāda, ka Latvijā norēķini par saņemto dabasgāzi tiek veikti ar pēcapmaksu, proti, pēc tam, kad dabasgāze jau ir izlietota. Ministrijas ieskatā, pēcapmaksas sistēma jebkurā tirdzniecības jomā tiek uzskatīta par pārdevējam riskantu, jo prece vai pakalpojums tiek piegādāts jau pirms samaksas veikšanas, dažkārt pat nezinot, vai pircējs veiks samaksu par saņemto preci vai pakalpojumu.
Lai sistēmas operators jau savlaicīgi varētu novērst patvaļīgu dabasgāzes lietošanu un parādsaistību veidošanos un tādējādi neradītu slogu tiem lietotājiem, kuri saistības pilda godprātīgi, noteikumu projektā ir paredzēti gadījumi, kādos sistēmas operatoram ir tiesības lietotājam vai personai, kura vēlas noslēgt līgumu, pieprasīt iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu.
Noteikumu projekts paredz, ka sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu, tostarp iemaksāt drošības depozītu, veikt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā un noteikt īsākus norēķinu termiņus, ja lietotājs nav ievērojis sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību un kavējis maksājumus par saņemto dabasgāzi.
Tāpat sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt priekšapmaksu, ja lietotājs tiek likvidēts vai reorganizēts un saskaņā ar reorganizācijas plānu tiks likvidēts, ja ierosināts lietotāja tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process.
Šī prasība attieksies ar uz lietotāju, kurš plāno patērēt vairāk nekā 25 000 normālkubikmetru dabasgāzes gadā.
EM norāda, ka praksi pieprasīt drošības depozītus atsevišķām riskantajām klientu grupām izmanto daudzu valstu dabasgāzes piegādātāji, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā u.c. Šajās valstīs drošības depozīta apjoms tiek noteikts konkrētās summās vai sasniedz pat sešu mēnešu iespējamā maksājuma apmēru.
Jaunajos noteikumos arī paredzēts, ka norēķinu periods par dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām ir viens kalendārais mēnesis. Lietotājiem, kuri nav mājsaimniecības, norēķinu periods atbilstoši līgumā un sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktajam ir viens kalendārais mēnesis vai desmit dienas. Tāpat noteikumi paredz, ka mājsaimniecības norēķinās par kārtējo norēķinu periodu līdz pārskata mēneša divdesmitajam datumam, bet lietotājs, kurš nav mājsaimniecība, norēķinās par kārtējo norēķinu periodu desmit dienu laiku pēc norēķinu perioda beigām.
Par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus - 0,15% dienā no nesamaksātās summas. Sistēmas operatoram ir tiesības saskaņā ar līgumu pieprasīt arī līgumsodu par lietotāja saistību neizpildi.
EM norāda, ka noteikumu projekta izstrādē ņemti vērā AS Latvijas Gāze izteiktie priekšlikumi.