"Neskatoties uz iedzīvotāju lielo atsaucību, šobrīd savākti vien 4000 parakstu," sacīja Vīksna. "Lielākais aizkavēšanās iemesls ir tas, ka parakstu vākšana notiek tikai divās vietās - bāriņtiesā un pie notāra. Līdz ar to veidojas lielas rindas un cilvēki nespēj parakstīties laika trūkuma dēļ."
Kā atzina Vīksna, daudzi iedzīvotāji nevar atļauties parakstīties, jo viens šāds paraksts pie notāra izmaksā divus latus. "Mēs ceram uz sabiedroto palīdzību. Daļu parakstu ceram savākt ar citu iesaistīto arodbiedrību pārstāvju palīdzību," sacīja Vīksna. "Cerams, ka nepieciešamo parakstu skaitu izdosies savākt līdz novembra vidum. Turklāt esam iecerējuši savākt vismaz par 2000 parakstu vairāk nekā iepriekš."
LAPA šajā jautājumā sadarbojas ar Rīgas reģiona pašvaldības darbinieku arodbiedrību, Rīgas domes centrālās administrācijas pirmorganizāciju, Latvijas Nacionālās operas Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgo arodbiedrību, Latvijas Aviācijas darbinieku arodbiedrību, Latvijas ūdenstransporta arodbiedrību, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju un Latvijas kredītņēmēju apvienību.
Kā ziņots, Latvijas apvienotā policistu arodbiedrība uzsākusi parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai par grozījumiem Civilprocesa likumā un Civillikumā, kas atvieglotu kredītņēmēju dzīvi. Civilprocesa likuma grozījumu projekts paredz, ka parādniekam pēc parāda piedziņas jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.
Savukārt Civillikumā rosināts noteikt, ka gadījumā, ja "ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža ir kritusies vairāk par 10% un ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekami, lai segtu ķīlas ņēmēja prasījumu, turklāt īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža, ķīlas ņēmējam nav tiesību prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu".
"Galvenokārt šie likumprojekti ierosināti, lai neatstātu ģimenes bez iztikas līdzekļiem. Jo ir bijis ne mazums gadījumu, kad ģimenēm ar bērniem nākas iztikt ar 50 latiem mēnesī," sacīja Vīksna, piebilstot, ka Latvijā aptuveni 720 000 cilvēku ir problēmas ar kredītiestādēm, tādēļ šāds solis ir ļoti nozīmīgs.
Aptuveni nedēļas laikā LAPA bija savākusi 3000 parakstu, bet atlikušos 7000 arodbiedrība bija plānojusi savākt nepilnu divu nedēļu laikā, taču parakstu skaitu izdevies papildināt tikai par tūkstoti.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprināti 10 000 vēlētāju paraksti. Ja šāds parakstu skaits tiek savākts, Centrālajai vēlēšanu komisijai jāorganizē otrā parakstu vākšanas kārta. Lai tiktu ierosināts referendums, otrajā kārtā ir jāsavāc desmitās daļas jeb vairāk nekā 150 000 vēlētāju paraksti.