"Fotoradari jāizmanto prevencijai, samazinot satiksmes negadījumu skaitu. Ja radaru ieviešanas process nebūtu iekavējies, iespējams, pēdējo divu mēnešu traģiskās autoavārijas, kurās dzīvību zaudēja vairāki cilvēki, tostarp bērni, varēja arī nenotikt," norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība).
Kā sēdē noskaidroja deputāti, fotoradaru konkursā uzvarējušais komersants lūdzis par mēnesi atlikt plānoto 130 stacionāro fotoradaru izvietošanu uz mūsu valsts autoceļiem, un šāda iespēja komersantam dota līdz 21.novembrim. Deputāti pauda cerību, ka Valsts policija sekmīgi pārstāvēs valsts intereses šajā jautājumā un fotoradari drīzumā sāks pildīt savas funkcijas.
Komisijas priekšsēdētājs sēdē arī vērsa uzmanību uz daļā sabiedrības valdošajām šaubām, vai fotoradaru izvietošana patiešām kalpos to patiesajai funkcijai – ceļu satiksmes negadījumu mazināšanai. Nereti no sabiedrības pārstāvju, tostarp autoekspertu, puses izskan bažas, ka patiesais fotoradaru ieviešanas mērķis ir naudas iekasēšana, norādīja A.Latkovskis.
Kā skaidroja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre, katras fotoradaru dislokācijas vietas izvēle ir stingri pamatota – tie izvietoti tā dēvēto melno punktu un skolu tuvumā vai citās vietās, kur nepieciešama atļautā ātruma pārkāpumu kontrole. Turklāt Valsts policija iekasēto soda naudu nesaņems, atzīmēja V.Mistre.
Valsts policijas pārstāve akcentēja citu Eiropas valstu pieredzi, sekmīgi izmantojot stacionāros un pārvietojamos fotoradarus, lai novērstu atļautā ātruma režīma pārkāpumus. Piemēram, Francijā, ieviešot fotoradarus, ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu izdevies samazināt par 40 procentiem.