Īpaši lielu uzplaukumu piedzīvo krūšu palielināšanas operācijas. Plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis stāsta, ka viņa klīnikā operāciju skaits katru gadu ir lielāks nekā iepriekšējā gadā: «Ja skatāmies gada griezumā, vidēji viena krūšu palielināšanas operācija dienā noteikti tiek veikta. Ir bijušas nedēļas, kad esam veikuši 20 šādu operāciju, bet ir arī bijušas nedēļas, kad veiktas tikai četras.»
Klīnika pēdējos gados īpaši pievērsusi uzmanību tam, lai pēc iespējas saīsinātu pēcoperācijas atlabšanas periodu, tāpat arī cenas kļuvušas pieejamākas. Tipiskais pacients klīnikā ir sieviete vecumā no 35 līdz 45 gadiem, kura ir «izglītota un prasīga. Šeit jāuzsver, ka turīgums nav rādītājs. Pacientes saprot, ka izdevīgāk operāciju veikt laicīgi, nevis vēlāk ieguldīt krietni lielāku naudu «kapitālajā remontā»», uzskata J. Ģīlis.
Liela daļa estētiskās ķirurģijas pacientu ir bērni ar ausu defektiem, piemēram, ja ausis jau no dzimšanas ir atkarenas. Parasti šādas operācijas veic pirmklasniekam. «Ja bērns bērnudārzā izcīnījis savu vietu un neviens viņu neuzdrošinās aizskart, tad, aizejot uz skolu, šī cīņa jāsāk no jauna,» skaidro Mikroķirurģijas centra līdzīpašnieks un plastikas ķirurgs Haralds Adovičs.
H. Adovičs norāda, ka patlaban par plastisko ķirurģiju vairāk sākuši interesēties arī vīrieši. Viņi visbiežāk veic acu plakstiņu operācijas, tāpat bieži izvēlas veikt manipulācijas ar vēdera priekšējo sienu un ausīm. «Daļa izvēlas veikt ausu korekcijas operācijas tāpēc, ka nevēlas vizuāli izcelties uz citu fona savā profesionālajā darbībā. Piemēram, mums bijuši vairāki klienti no apsardzes firmām, kur darba specifika pieprasa īsus matus. Atļukušas ausis pie tāda matu griezuma ļoti izceļas,» stāsta ķirurgs.
Kā jau katrā nozarē, arī šajā ir iespējamas galējības. H. Adovičs atklāj, ka viņam bijušas pacientes, kurām no plastiskajām operācijām ir pat atkarība. «Šādas pacientes apmeklē daudzus plastikas ķirurgus. Ir reizes, kad atnāk un man jautā - kā jums šķiet, ko man vēl vajadzētu uzlabot?» Ir arī gadījumi, ka sieviete vēlas palielināt krūtis, jo uzskata to par veidu, kā iekarot vīra mīlestību. «Gadījies, ka pacientēm esmu ieteicis izrunāties ar psihoterapeitu. Reizēm viņas apvainojas, un tā ir problēma. Bet daudzviet pasaulē pat ir norma, ka pirms operācijām vajag aiziet pie psihoterapeita izrunāties,» akcentē H. Adovičs.
Tomēr, pēc ķirurga domām, tie ir vien atsevišķi gadījumi. Viņš arī aicina atbrīvoties no mītiem par plastisko ķirurģiju. «Daudzi uzskata, ka tā ir domāta bagātām, izlepušām dāmītēm, kam nav kur tērēt naudu. Realitātē mēs sastopamies ar to, ka katram cilvēkam ir kāda sāpe un gribas to mētelīti, ko sauc par ķermeni, pēc iespējas ērtāku un siltāku. Ja seja izskatās nokārusies un plakstiņi bēdīgi, tad neatkarīgi no vecuma cilvēkam ir skumji, jo gribas gan justies, gan izskatīties labāk.»
Visu rakstu lasiet pirmdienas Dienā!