Pašvaldības norūpējušās par piekrastes joslas apsaimniekošanu vasarā

Jautājums īpaši aktualizējies ne vien sakarā ar drīzo tūrisma sezonas iestāšanos, bet arī tāpēc, ka pašvaldības krīzes apstākļos trūcīgā finansējuma dēļ nevar turpināt to apsaimniekošanu un uzturēšanu par savu naudu.

LPPA sapulces dalībnieki atgādināja, ka piekrastes josla ir valsts īpašums, kas līdz šim nav reģistrēts zemesgrāmatā un aicināja to izdarīt vistuvākajā laikā. Līdz šim pastāv absurda situācija — valsts uzstāj, lai pašvaldības šo joslu uztur kārtībā, kaut gan tām ar likumu ir aizliegts ieguldīt līdzekļus viņām nepiederošā īpašumā. Par piekrastes joslu uzskata publiskos ūdeņus un tie pieder valstij līdz vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

Uzklausot arī vairāku ieinteresēto ministriju pārstāvju domas, sapulces dalībnieki iesniegšanai Saeimā vienbalsīgi pieņēma deklarāciju, kurā pauž savu redzējumu par pašreizējo situāciju un tās attīstību tuvākajos gados. LPPA dalībnieki deklarācijā pauž, ka sagaida nekavējošu likumdevēja rīcību, kas noteiktu īpašu kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā, izmantojot kamerālo metodi.

Finanšu ministrija aicināta līdz vasaras sākumam noslēgt nomas līgumus ar konkrētiem piekrastes joslu apsaimniekotājiem vai piekrastes pašvaldībām, paredzot tām attiecīgu finansējumu. Savukārt Zemkopības ministrijai rosināts nodrošināt, ka VAS Latvijas Valsts meži piekrastes joslu/pludmaļu apsaimniekošanu veic tai piegulošajās teritorijās. Vides ministrijai tas pats jādara Ķemeru nacionālā parka zonā.

Piekrastes pašvaldību vadītāji paziņoja, ka šo prasību neizpildes gadījumā izskatīs iespēju vasarā rīkot akcijas, uz laiku atsakoties piekrastes joslās veikt atkritumu savākšanu un izvešanu, peldvietu labiekārtošanu un pārraudzību, rūpēties par apmeklētāju drošību.

LPPA valdes priekšsēdētājs, Engures novada domes deputāts Edmunds Pētersons Dienai atgādināja, ka piekrastes joslas juridiskā statusa sakārtošana sekmētu arī investīciju piesaisti tās attīstībai, tajā skaitā no Eiropas Savienības fondiem. Pēc viņa domām, piekrastes joslas ierakstīšana zemesgrāmatā neizmaksātu dārgi, to varētu atļauties arī trūcīgajos laikos. Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica no savas pašvaldības pieredzes atklāja, kā piekrastes attīstībā var izmantot vietējo uzņēmēju resursus, radot labvēlīgus apstākļus viņu biznesam.

LPPA dalībnieki Užavā diskutēja arī par piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm nākamajos septiņos gados, apmainījās viedokļiem par infrastruktūras izaugsmes iespējām savās teritorijās, starptautiskās sadarbības perspektīvām.