Pašvaldību vadītāji prognozē naudas trūkumu pēc novadu reformas pabeigšanas

Tikmēr _Dienas _sazvanītie rajona padomju vadītāji kritiski izteicās par ministra rīcību, sakot, ka pašvaldībām pēc reformas īstenošanas trūks naudas pakalpojumu sniegšanai.«Nesaprotu, kāpēc tāda aptauja ir vajadzīga — reformas pamattēze bija visu attīstīt, bet tagad izskatās, ka ministrija grib vienkārši visu nolikvidēt,» saka Tukuma rajona padomes un Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons. Viņš uzsver, ka plānoto novadu naudas plūsmas aprēķini rāda, ka pašvaldībām pietrūks finanšu patlaban sniegto pakalpojumu nodrošināšanai arī turpmāk. E.Pētersona aplēses rāda, ka Engures novadam, kurā ministrija vēlas apvienot Engures un Smārdes pagastus un Lapmežciema novadu, pēc reformas budžetā iztrūks ap 170 tūkstoši latu, lai varētu simtprocentīgi veikt savas funkcijas.Ministrijā noliedz, ka pēc novadu reformas pašvaldībās varētu rasties budžeta deficīts. «Paralēli ar reformu jau ilgāku laiku pastāv pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds — pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības, kuras iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasē vairāk, veic iemaksas šajā fondā, bet nabadzīgākās pašvaldības no tā saņem dotācijas,» skaidro D.Kārkliņa, piebilstot, ka iztrūkumu fondā septiņu miljonu latu apmērā šogad segs no valsts budžeta. Ministrijā lēš, ka līdz 2010.gadam valsts atbalsts izlīdzināšanas fondam varētu pieaugt līdz 40 miljonus latu.Tomēr E.Pētersons norāda, ka jau nākamgad varētu dubultoties maksa par uzturēšanos topošā Engures novada Raudas pansionātā, līdz ar to tā sasniegtu sešus tūkstošus latu gadā. Līdz šim finansiālu atbalstu pansionātam esot sniegusi Tukuma padome, taču reformas gaitā «rajona naudu atņems kā tādu», tādēļ E.Pētersonam neesot skaidrs, kas turpmāk segs muzeju, slimnīcu, pansionātu un izglītības iestāžu izmaksas. «Visām šīm iestādēm apakšā ir cilvēki, kam šie pakalpojumi ir vajadzīgi — ko tur var likvidēt?» viņš vaicā._Diena _jau rakstīja, ka E.Pētersons rosinājis 34 pašvaldības boikotēt novada reformu. Jau maija vidū šīs pašvaldības plāno vērsties Satversmes tiesā. Vēršanos pret reformu atbalsta arī Cēsu rajona padomes priekšsēdis Andris Neimanis. «Ministrija pret pašvaldībām palikusi represīva, tai liekas, ka šeit strādā tikai zagļi un bandīti,» dalību reformas apstrīdēšanā skaidro A.Neimanis, piebilstot, ka reforma esot vērsta «vienīgi uz lauku sagrāvi un tai sekojošu urbanizāciju». Viņaprāt, rajonu padomēm atskaitīties par likvidācijai nolemtām iestādēm, ministrs pārkāpis likumu, jo «šādu lēmumu var pieņemt tikai padomes balsojumā».RAPLM šos pārmetumus noraida, skaidrojot, ka no rajonu padomēm saņemtajām vēstulēm vēlas noskaidrot situāciju ar pakalpojumu pieejamību katram Latvijas iedzīvotājam, kā arī iezīmēt iespējamās perspektīvas. «Šīs atbildes ministrijai vajadzīgas, lai kontrolētu reformas gaitu,» rezumēja D.Kārkliņa.