"Faktiski tas nozīmē to, ka lielākā daļa cilvēku ar psihiska rakstura problēmām atrodas kopā ar citiem ieslodzītajiem cietumos. Un, saprotams, tas ir zināms risks," izveidojušos situāciju skarbi kritizē Providus penitenciārās sistēmas pētniece Ilona Kronberga.
Olaines cietuma slimnīcas priekšnieks Vadims Viktorovs gan šādu kritiku noraida. "Mēs nevienam pacientam tāpat neatsakām. Lieta tāda, ka agrāk slimnīcā ārstējās daudzi pacienti, kuriem reāli bija nepieciešama tikai ambulatora ārstēšana, piemēram, depresīvie vai ar miega traucējumiem," viņš skaidroja. V. Viktorovs arī norādīja, ka slimnīca vairs neārstējot simulantus, piemēram, cietumnieku vidū bijusi iecienīta prakse veikt "demonstratīvo suicīdu" jeb pārgriezt sev vēnas tādā veidā, kas nemaz dzīvībai briesmas nerada, lai nokļūtu slimnīcā un "atpūstos draugu lokā". Tagad šādi pacienti vairs slimnīcā netiekot turēti.
Arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) Dienai ar preses sekretāres starpniecību atzina, ka veselības aprūpe ir viena no Ieslodzījuma vietu pārvaldes problēmām, kuras viņš konstatējis savas ministrēšanas laikā. Par tās risināšanu esot runāts arī ar Veselības ministriju, tomēr konkrētākus komentārus par plānotajiem risinājumiem Dienai neizdevās iegūt.