Pērn 54% no visiem nāves cēloņiem bija asinsrites slimības

Tā kā daudz loģiskāk atbildību būtu pieprasīt no veikaliem, kas pārdod treknu, saldu un baltajiem miltiem bagātu pārtiku resnajiem!

Aizķepēt var arī ar superpuper biosaimniecībā ražotiem produktiem, ja vien ar tiem uzņem vairāk, nekā nepieciešams, un otrādi, nekāda palmu eļļa, ja vien tā ir pārtikas, nosacīti veselam, kustīgam cilvēkam, kas ēd normālos daudzumos, neko ļaunu nenodarīs. Lai gan, protams, labu arī ne.

Ar asinsrites slimībām saslimušajiem cilvēkiem ārstu pakalpojumu un zāļu iegādi būtu jāapmaksā uzņēmumiem, kuri aizķepē asinsvadus ar pārtikai pievienoto palmu eļļu. Kādai gan ir jābūt naudas kārei, lai pienam, krējumam, sviestam utt., kurus cilvēki uzskata par dabīgiem produktiem, liktu klāt visādus surogātus? Ar ko nodarbojas mūsu vetdienests, kāpēc skaidri un gaiši netiek nosaukti tautas indētāju uzņēmumu nosaukumi un produktu nosaukumus, kurus tie ražo? Tātad atbildība jāuzņemas arī vetdienestam, vai ne?

Slimie cilvēki, kuriem jau noteikta diagnoze, nespēj nopirkt nepieciešamās zāles. Arī kompensējamajām zālēm jāpiemaksā lielas summas. Valstij iznāktu daudz lētāk, ja kompensācijas apmērs būtu lielāks - gan mazākam skaitam slimnieku būtu jāārstējas slimnīcās, kas ietver sevī atkal jaunus izmeklējumus, gan pārējiem saglabātos dzīves kvalitāte un darbaspējas. Mēs taupām "kapeikas", bet vēlāk maksājam "rubļus".