Pērn Latviju pametuši 213 patvēruma meklētāji

Viņa gan piebilda, ka patlaban viņai nav precīzas informācijas par to, cik liels skaits no šiem cilvēkiem Latvijā ieradušies saistībā ar Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmu.

Lielākoties pērn šīs personas ir devušās prom uz Vāciju.

Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Olga Dabiža klātesošajiem arī pastāstīja par kaimiņvalstu pieredzi šajā jautājumā, norādot, ka, piemēram, Lietuvā patlaban uzturas 17 pārvietotās personas, savukārt no Igaunijas patlaban neviena pārvietotā persona neesot devusies prom.

Viņa paskaidroja, ka Lietuvā situācija ir tāda, ka cilvēks var strādāt kādās noteiktās sfērās arī bez lietuviešu valodas zināšanām. Par Igauniju un patvēruma meklētāju darba iespējām viņai informācijas nebija, bet Dabiža norādīja, ka uz vietas esošās pārvietotās personas intensīvi apgūstot igauņu valodu.

Deputāti un klātesošie daudz diskutēja tieši par mājokļa un darba problēmām, kas rodas patvēruma meklētājiem, ierodoties Latvijā. Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas vadītājs Mareks Hoņavko skaidroja, ka, sākot pārrunas ar cilvēkiem par pārvietošanu uz Latviju, viņus gan sākotnēji interesē tieši tas, kur viņi dzīvos, kādi ir izmitināšanas apstākļi, savukārt jautājumi par darbu netiek uzdoti uzreiz.

Tāpat Hoņavko pauda, ka apgalvojumam, ka viņiem netiek sniegta vispusīga informācija par darba un dzīvošanas iespējām, nevar piekrist.

Dabiža norādīja, ka patlaban attiecībā uz Patvēruma meklētāju uzņemšanas centru Mucenieki problēma ir tāda, ka pēc statusa saņemšanas personām vajadzētu pamest centru un sākt sociālekonomiski integrēties sabiedrībā, tomēr šis process patlaban ir apgrūtināts.

Deputātiem bija interese, kas notiek ar uz Latviju pārvietotajiem cilvēkiem pēc statusa iegūšanas un Mucenieku pamešanas. Deputāts Anrijs Matīss (Vienotība) pauda, ka patvēruma meklētājos tiek ieguldīts liels darbs un līdzekļi aprūpē, medicīnā, izglītībā, tomēr viņi tik un tā valsti pamet, gan nekritizējot dienestu darbu.

Dabiža sacīja, ka problēma ir arī tajā, ka pat gadījumā, ja cilvēkam ir attiecīgā izglītība, tad bieži vien viņam nav konkrēto dokumentu, kas to pierādītu. Cilvēks nevarēs strādāt savā profesijā arī tāpēc, ka nav valodas zināšanu, viņa skaidroja.

Integrācijas fonda pārstāve pauda, ka ir pozitīvi piemēri attiecībā uz nodarbinātību, tomēr pieredze liecina, ka vēl vismaz pēc gada cilvēki nav spējīgi būt patstāvīgi un viņiem ir jāpalīdz.

Sēdē izskanēja, ka daudzas uz Latviju pārvietotās personas pamet valsti, jo citās valstīs dzīvo un strādā viņu pārējie ģimenes locekļi, ar kuriem viņi vēlas uzturēties.

Dabiža deputātiem arī norādīja uz grozījumiem Patvēruma likumā, kas patlaban tiek skatīti Saeimā. Tie paredz sasaistīt pabalsta saņemšanu ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi - ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs pabalstu varēs turpināt saņemt, ja cita starpā iesaistīsies valsts valodas apguves programmās.

Savukārt, ja bēglis vai persona ar alternatīvo statusu strādās, tad pabalstu maksās ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli.