Pagājušā gada nogalē DP sāka kriminālprocesu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Tas bija pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad ierosināta lieta par iespējamu Latvijas iedzīvotāja pievienošanos islāmistu teroristu grupējumam konflikta reģionā, savas pagājušā gada darbības pārskata publiskajā daļā minējusi DP.
Patlaban DP lietvedībā ir kriminālprocesi jau pret trim Latvijas iedzīvotājiem, kuri tiek turēti aizdomās par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Turklāt DP rīcībā esošā informācija liecina, ka teroristu kontrolētajos reģionos Sīrijā/Irākā uzturas vēl vairāki Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji. Tāpat ir pamats uzskatīt, ka daži no Latvijas iedzīvotājiem, kuri devās uz Sīriju, ir gājuši bojā.
Ceļošana uz teroristu kontrolētajiem reģioniem automātiski nenozīmē iesaistīšanos teroristiskās darbībās, tomēr, ņemot vērā, ka uz konfliktu reģioniem dodas personas, kuras ir radikāli tendētas, pastāv reāla iespēja, ka iesaistīšanās teroristiskās darbībās ir viens no viņu ceļošanas mērķiem.
DP pārskatā atzīmē, ka potenciālus riskus nacionālajai drošībai rada ne tikai piedalīšanās kaujas darbībās, bet arī iesaistīšanās terorisma atbalsta aktivitātēs, piemēram, jaunu atbalstītāju vervēšanā, propagandas izplatīšanā, finansējuma vākšanā.
DP rīcībā esošā informācija liecina, ka uz teroristu kontrolētajiem reģioniem Sīrijā un Irākā 2015.gadā no Latvijas devās personas ar dažādiem profiliem. Starp šīm personām ir gan vīrieši, gan sievietes, dažādu tautību pārstāvji, kopienā ietekmīgas personas, kuras studējušas islāmu, kā arī indivīdi, kuri iepriekš kopienā bija maz zināmi un kuriem ir tikai vispārīgas reliģiskās zināšanas.
Uz Sīriju un Irāku personas ir devušās gan kopā ar ģimeni, gan ideoloģiski līdzīgi domājošiem, tomēr absolūtais vairums no izceļotājiem ir konvertīti, tas ir, personas, kuras pieņēmušas islāmu dzīves laikā, pārejot tajā no citas ticības. Tas vēlreiz apliecina, ka konvertīti ir viena no galvenajām radikalizācijas riska grupām, norāda DP.
Lai gan konvertītu skaits Latvijā joprojām ir salīdzinoši neliels, pēdējo gadu laikā tas turpinājis pieaugt. Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka Latvijā darbotos vervēšanas tīkli, kas būtu organizējuši Latvijas iedzīvotāju došanos uz Sīriju vai Irāku.
Vienlaikus nevar izslēgt iespēju, ka atsevišķi Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji, kuri ir devušies uz Sīriju vai Irāku, ir veicinājuši arī citu kopienas pārstāvju radikalizāciju un ceļošanu uz šiem konfliktu reģioniem.
Šī gada sākumā pirmo reizi internetā tika izplatīts islāmistu teroristu propagandas video paziņojums, kurā redzams bijušais Latvijas Islāma kultūras centra (LIKC) vadītājs Oļegs Petrovs, pret kuru sākts kriminālprocess. Šajā videomateriālā viņš atsakās no iepriekš paustajiem terorismu nosodošajiem uzskatiem un aicina arī citus Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvjus doties uz teroristu organizācijas Daesh (Islāma valsts) kontrolētajām teritorijām Sīrijā un Irākā.
DP gan secina, ka absolūtais vairums Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju neatbalsta ne teroristu rīcību, ne to sludināto ideoloģiju. Vienlaikus DP uzskata, ka Latvijas musulmaņu kopienas vadība, izmantojot savu autoritāti, var dot lielāku ieguldījumu kopīgās drošības garantēšanā, aktīvāk vēršoties pret radikalizācijas tendencēm.
DP rīcībā esošā informācija liecina, ka vēl vairāki kopienas pārstāvji saglabā interesi par ceļošanu uz islāmistu teroristu kontrolētajiem reģioniem Sīrijā un Irākā vai ir pauduši atbalstu islāmistu teroristu sludinātajai ideoloģijai. Turklāt vēl vairāki Latvijas iedzīvotāji turpina islāma un arābu valodas studijas valstīs, kur dominē konservatīvā vai radikālā islāma interpretācija, kas var veicināt šo Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju radikalizāciju, norāda DP.