"Lapas un zari palēnina gaisa straumes, liekot kaitīgajām daļiņām nogulsnēties. Tie var darboties arī kā cieto daļiņu un ķīmisko vielu novades sistēmas, un tam var būt tiešs vai netiešs efekts uz gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte zem kokiem var pasliktināties tieši ielas līmenī, tuvāk transportlīdzekļiem," rakstīts Nacionālā Veselības un aprūpes izcilības institūta vadlīniju projektā, kas paredzēts reģionālajām pārvaldēm, lai cīnītos ar gaisa piesārņojumu.
Institūts nerekomendē cirst kokus, lai mazinātu piesārņojumu, taču mudina plānotājus, vietējās varas iestādes un attīstītājus ņemt vērā pētījumā minētos secinājumus, proti, ka nepareizi izvietoti un apsaimniekoti apstādījumi var pasliktināt, nevis uzlabot gaisa kvalitāti pilsētā.
"Ne vienmēr ir patiesi tas, ka koki mazina gaisa piesārņojumu. To ietekme uz gaisa kvalitāti ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, sugas, lapotnes blīvuma, gadalaika un vēja virziena. Gaisa cirkulācija ielu līmenī variēs atkarībā no koku izmēriem, skaita un izvietojuma," vēstīts ziņojumā.
Vadlīnijās arī apskatītas sekas, kuras var radīt citi pilsētvidē realizētie pasākumi, kas tiek veikti, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti. Piemēram, ātrumu ierobežojošie vaļņi un trokšņu barjeras arī var palielināt gaisa piesārņojumu, norādīts institūta ziņojumā.
Paredzams, ka ziņojums, kas sastāv no 60 lapaspusēm, tiks iekļauts valdības atbildē Augstākajai tiesai. Sekojot vairākām lietām, ko uzsācis advokātu birojs ClientEarth, tiesa ir pieprasījusi ātrāku reakciju, lai mazinātu gaisa piesārņojumu, kas izraisa vairāk nekā 40 000 pāragras nāves gadījumus Lielbritānijā.