Saskaņā ar sākotnējo plānu šomēnes jaunajai bibliotēkas ēkai vajadzēja svinēt atvēršanas svētkus. Tā vietā celtnē joprojām notiek būvdarbi. Turklāt atkal notikusi aizķeršanās – šoreiz ar infrastruktūras izbūvi. Konkurss par Gaismas pils infrastruktūras objektu, tostarp ūdensvada un kanalizācijas tīklu, kā arī siltumtrases pieslēgumu un autostāvvietu, būvdarbiem tika izsludināts jau šā gada gada sākumā. Par uzvarētāju tika atzīts uzņēmums LX Grupa, kas piedāvāja šos darbus veikt par 6,7 miljoniem latu.
Tomēr esošais bibliotēkas būvnieks – Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA)– konkursa rezultātus divreiz pārsūdzēja, panākot uzvarētāja izslēgšanu. Nākamais saimnieciski izdevīgākais piedāvājums ir kompānijai Merks, kas gan ir par teju četriem miljoniem latu dārgāks, sasniedzot 10 miljonus. Bet šādas naudas valstij, ko atvēlēt nav. "Mēs saskārāmies Uzraudzības padomē ar tādu pārsteigumu, ka pirmās kārtas tālāko darbu veikšanai nepieciešami papildus līdzekļi, par kuriem valdība un arī FM nebija informēti. (..) Tie sadārdzinājumi ir pietiekami pamatīgi. Un mēs redzam arī, ka tas process ir kļuvis pārāk lēns un varētu bibliotēku atkal laikā nenodot," atzīst finanšu ministrs un bibliotēkas Uzraudzības padomes vadītājs Andris Vilks (V).
Kultūras ministrija nolēmusi rīkoties pa savam, konkursu pārtraucot pavisam, bet nepieciešamos būvdarbus – kas zīmīgi, nu jau bez konkursa – uzticēt iepriekš ne tā labākā piedāvājuma autoriem – bibliotēkas ēkas pašreizējiem būvniekiem. Līdz ar pašreizējās ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes stāšanos amatā, jau radās jautājums, vai ministrija pret NBA nav pārlieku labvēlīgi noskaņota. Ministre savu draudzību ar apvienības vadītāju Māri Saukānu nekad nav noliegusi, vien uzsverot, ka no lēmumiem bibliotēkas sakarā atturēsies.
Tagad ministre par to, vai nav ietekmējusi kārtējo būvniekiem labvēlīgo lēmumu, kameras priekšā atbildēt nevēlas. Arī solīto rakstisko atbildi de facto sniedz nevis pati Jaunzeme-Grende, bet ministrijas ierēdņi, vien uzsverot, ka subjektīvi lēmumi šajā jautājumā neesot iespējami. Šaubīties par ministrijas izvēlēto sarunu ceļu liek arī tas, ka būvkompāniju apvienības piedāvājums nebūt nav īpaši lētāks par konkursa otrās vietas ieguvēja izstrādāto. "Arī NBA bija devusi savu summu un tie bija 9,9 miljonu latu apmērā, es varbūt mazliet noapaļoju. Mēs pieļaujam, ka valstī tādas naudas nav, nav ne to 10, ne 9,9 miljonu. (..) Tā neformālā vienošanās un tas, ko mēs esam arī publiski runājuši, vismaz miljonam jābūt no tās cenas zemē," norāda kultūras ministres ārštata padomnieks Jānis Dripe.
Ministrija savu izvēlēto problēmas risinājumu pamato arī ar to, ka nu jau solījumu iekļauties noteiktajos termiņos praktiski var dot tikai pašreizējie ēkas būvnieki, jo tas ir viņu būvlaukums. Savukārt, termiņu pagarinot, katru mēnesi tas atkal izmaksātu papildus 260 000 latu. Nemaz nerēķinot problēmas, kas rastos ar to, ka jaunajā bibliotēkas ēkā ieplānoti pasākumi gan 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, gan 2015.gadā, kad gaidāma Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā.
Par to, vai Kultūras ministrijas izraudzītais ceļš ir likumīgs, tagad savs atzinums jādod Iepirkumu uzraudzības birojam. Tikmēr projekta uzraugi Sabiedrība par atklātību Delna atzīst, ka nav pārliecināti par pietiekamu argumentāciju šādam variantam un joprojām gaida pamatojumu no ministrijas.
"Tas, kas Delnai ir radījis zināmas bažas iepriekš, ir bijusi nesaprotamā pretimnākšana NBA attiecībā uz tādām lietām kā deflācijas rezultātā radīto ietaupījumu piemērot tā saucamo indeksācijas koeficientu. (..) Indeksācijas rezultātā parādījies ietaupījums netika ieturēts faktiski jau no jaunās valdības amatā stāšanās dienas, un tas nozīmē, ka nu jau būs apritējis gads," norāda Delnas direktors Kristaps Petermanis.
Šeit vērojama vēl kāda zīmīga sakritība. Proti, pēc strīda ar valsti gada garumā par to, vai šie indeksācijā aprēķinātie divarpus miljoni latu tiešām jāmaksā, pēkšņi šis jautājums sācis risināties, un NBA nule kā ieskaitījusi pirmos maksājumus. No būvkompāniju apvienības puses komentāri par pašreizējām sarunām ar Kultūras ministriju un iespēju veikt arī infrastruktūras izbūvi vairāku miljonu vērtībā ir skopi. Konkrētas summas būvnieki nenosauc, kamēr nav zināms darba izpildes laiks.
Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītājs atzīst – kārtējā aizķeršanās būvdarbos nozīmē arī termiņu atlikšanu saplānotajiem darbiem ēkas piepildīšanā ar saturu. Šīs nelaimīgās infrastruktūras dēļ nevaram plānot pārcelšanos, jo ekspluatācijā varēs nodot tikai visu bibliotēku kopumā. Un tieši infrastruktūras tehniskais atbalsts ir absolūti nepieciešams, bez tā nevarēs sākt apgūt jauno ēku,” atzīst Andris Vilks. Tāpat viņš atzīst, ka ir bažas par to, vai cenšoties būvi pabeigt līdz Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam un prezidentūrai, novārtā nepaliks bibliotēkas tiešās vajadzības, proti, iekārtojums un nepieciešamās tehnoloģijas.