Aptaujātie ceļu satiksmes drošības eksperti atzīst – reālā statistika tiešām varētu atbilst laikraksta novērojumiem vai pat būt vēl bēdīgāka. Netiek izslēgta arī iespēja, ka nākotnē fotoradari varētu tikt piemēroti drošības jostu lietošanas kontrolei, kā tas jau notiek vairākās pasaules valstīs.
Pēdējo mēnešu laikā notikuši vairāki traģiski negadījumi uz Latvijas autoceļiem, kuros gājuši bojā cilvēki, un vairākos no tiem braucēju dzīvību, iespējams, būtu glābusi piesprādzēšanās. Piemēram, augusta vidū Vecumniekos avārijā nositās ģimene, ieskaitot trīs gadus vecu bērnu, kurš nebija piesprādzēts bērnu sēdeklītī. Tomēr sankcija par braukšanu bez drošības jostas joprojām ir visai maiga – brīdinājums vai divdesmit latu naudas sods.
Policija sola, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu, kas ieplānota oktobra beigās, daudz vairāk uzmanības tiks pievērsts arī šī ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpuma novēršanai, kas līdz šim palicis pabērna lomā, salīdzinot ar ātruma pārsniegšanu.
"Skaidrs, ka salīdzinājumā ar 2004. gadu situācija ir strauji uzlabojusies, bet tas, ka katrs piektais autovadītājs joprojām nesprādzējas, varētu atbilst patiesībai," atzinis Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Viņš piebildis, ka braukšana bez drošības jostas joprojām ir viens no populārākajiem CSN pārkāpumiem, par ko šī gada pirmajos deviņos mēnešos vien sodīti 30 tūkstoši autovadītāju.
Jautāts, vai drošības jostu kontrolei nevarētu pielāgot fotoradarus, kā tas jau notiek dažviet pasaulē, Zivtiņš atbildējis, ka tas ir jautājums nākotnei.
"Šis ir ļoti svarīgs jautājums, jo drošības jostas faktiski ir viens no vislētākajiem, bet efektīvākajiem papildu drošības līdzekļiem. Tas nebūs rīt vai parīt, bet valsts pozīcija ir tāda, ka jāatbrīvojas no ļoti dārgā roku darba, kur vien var, un jāaizstāj tas ar automātiskām ierīcēm, kas turklāt izslēdz arī subjektivitātes faktoru. Ar fotoradariem varētu kontrolēt ne tikai drošības jostas, bet veselu virkni citu jautājumu, piemēram, braukšanu pie sarkanās gaismas. Tas ir programmnodrošinājuma jautājums, ko nākotnē varētu ieviest," uzskata Zivtiņš.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics norāda, ka reālais nepiesprādzējušos autobraucēju skaits varētu būt vēl lielāks nekā 20%. Viņš norāda, ka jo sevišķi bīstami braukt nepiesprādzējoties ir autovadītājam un priekšējā sēdeklī sēdošam pasažierim.
"Krūšu kurvja ielaušana pret stūri, kāju traumas ir autovadītāja riski. Vēl bīstamāk ir pasažierim, jo autovadītājam, sākoties avārijai, zemapziņas līmenī refleksi liek sevi glābt, bet pasažieris avārijas sākšanos var arī nepamanīt, tādēļ sekas ir smagākas," paskaidrojis Šics.
Viņš atzīst, ka gadījumos, kad pasažieris ir piesprādzējies, pat ja avārija bijusi smaga, bieži vien iztiek ar tādām traumām, kuru dēļ pat nav jāguļ slimnīcā. Savukārt, ja pasažieris nav piesprādzējies, bieži vien var iegūt dzīvībai bīstamas kakla un galvas traumas, kas var novest arī pie neārstējamas invaliditātes.
Arī Šics lielas cerības liek uz jaunieviestajiem fotoradariem: "Redzu tajos nākamo lielo pozitīvismu – jostu kontrole varētu būt nākamais posms to lietošanā. Turklāt, lietojot drošības jostas, cilvēki gūst maigākas traumas, kas noved pie ļoti būtiska ārstniecības un sociālās apdrošināšanas izdevumu ietaupījuma valsts budžetā."