Organizācijas Patvērums Droša māja vadītāja Sandra Zalcmane Dienai norāda, ka rīcības plāns ir smalki iedalīts starp ministriju atbildībām, tomēr, runājot kaut vai par valodas apmācību, "ne no vienas atbildīgās ministrijas neesmu redzējusi, ka tās būtu izsludinājušas kaut vienu projektu". Viņa izceļ Kultūras ministriju (KM), kas, par spīti naudas trūkumam, meklē iespēju nodrošināt, piemēram, konsultācijas. Līdz ar to patvēruma meklētājiem ir kāds atbalsta punkts, kaut vai interesējoties par dzīvesvietu.
Viņa skaidro, ka valodas apmācības pilotprojekts beidzies decembra vidū. Tas bijis ļoti īss, un organizācijas vadītāja to uzskata par nepietiekamu: "Mēs jau šobrīd zinām, ka lielākā daļa iebraucēju būs no valstīm, kur rakstība ir no otras puses un arī fonētika ir ārkārtīgi atšķirīga." Viņa norāda, ka ir jāņem vērā šīs lielās atšķirības, un pasniedzējiem jābūt radošiem, lai spētu ieinteresēt un sasniegt rezultātu. Patlaban ar KM atbalstu patvēruma meklētājiem tiek organizētas nodarbības, kurās māca par Latviju. Pirmās divas grupas apmācības jau izgājušas, un interese bijusi ļoti liela. "Viņiem jāzina, kādā valstī viņi dzīvo. Mums ir desmit tēmu bloki, kuros stāstām, piemēram, kāda ir mūsu veselības aprūpes sistēma, nodarbinātība."
Bēgļi varēs apgūt ievadkursu Darba iespējas Latvijā. Kā norāda Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče, patvēruma meklētājiem tiks sniegta informācija par Latvijas ekonomiku, galvenajām nozarēm, darba nosacījumiem, atalgojumu, darbaspēka pieprasījumu, darba meklēšanu Latvijā un daudz ko citu. Tomēr ne bēgļiem, ne personām ar alternatīvo statusu netiks radīti labvēlīgāki vai īpašāki darba apstākļi darba meklējumos.
Decembrī divi Iekšlietu ministrijas pārstāvji bija devušies uz Grieķiju, kur sāka organizēt pirmo bēgļu pārvietošanu. Ministrijas pārstāve Gunta Skrebele Dienai runā par failiem un profiliem – Latvija nosūtījusi Grieķijai profilu, un patlaban notiekot failu atlase. «Latvija norādījusi, ka vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem, ka būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, kā arī derīgi ceļošanas dokumenti,» uzskaita G. Skrebele un turpina: "Latvijas amatpersonas sadarbībā ar Grieķijas kolēģiem izzinās failu saturu, nepieciešamības gadījumā veiks personu intervijas, kā arī nodrošinās drošības pārbaudes un veiks citas nepieciešamās darbības."
Zināms, ka februārī, visticamāk, ieradīsies desmit patvēruma meklētāji, par tālāko grafiku Iekšlietu ministrija nestāsta.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 19.janvāra, avīzē Diena!