Rozenbergs norādīja, ka PKC ir iestāde, kas regulāri nonāk dažādu starpnozaru jautājumu risināšanas krustcelēs, tostarp iezīmējot horizontālas politikas veidošanas nepieciešamību ne tikai, piemēram, bērnu un ģimenes politikas jomā, bet arī valsts pārvaldes, ilgtspējīgas attīstības plānošanas, informācijas tehnoloģiju (IT) un citās jomās.
PKC ieskatā, svarīgi ir nodrošināt arī kopīgu vairāku Ministru kabineta locekļu iesaisti un atbildību gan finanšu līdzekļu plānošanā, gan jaunu pakalpojumu ieviešanā, gan arī kopējas starpdisciplināras politikas veidošanā.
"Tāpēc PKC novērtē šo Valsts prezidenta Egila Levita rosināto vajadzību atbilstoši mūsdienīgai praksei nepieciešamajām sistēmiskām izmaiņām izveidot tādu valsts pārvaldes mehānismu, kas dažādus valstij būtiskos jautājumus skata un politiski pārrauga horizontālā līmenī, ne kā ierasts, - tikai vertikāli ministriju atsevišķu jomu ietvaros," sacīja Rozenbergs.
Viņš skaidroja, - lai veidotu šādu atsevišķu, īpašu jautājumu risināšanai vajadzīgo ministra posteni, ir nepieciešama valdību veidojošo sadarbības partneru politiskā vienošanās ar atbilstošu mandātu īstenot reformas un politiski virzīt starpnozaru jautājumus izlemšanai Ministru kabinetā un Saeimā.
Kā ziņots, Levits iniciatīvu par valsts ministra amata izveidi ierosinājis noteikt likumā. Ar šādu iniciatīvu valsts pirmā persona nāca klajā pagājušajā nedēļā, Rīgas pilī tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) un Saeimas frakciju vadītājiem.
Prezidents uzskata, ka Latvijai kā modernai Eiropas valstij ir jāspēj adekvāti un strauji reaģēt uz 21.gadsimta dinamisko laikmetu un vidi, bet valsts pārvaldes sistēma, kas varbūt labi kalpoja 19. vai 20.gadsimtā, patlaban to vairs nespēj.
Ņemot vērā minēto, valsts pirmā persona ir sagatavojusi likuma iniciatīvu, kas paredz grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā nolūkā Latvijas valsts pārvaldi piemērot 21.gadsimta sabiedrības vajadzībām