Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt reproduktīvo šūnu – olšūnas un spermas - pieejamību ārstniecībā. Patlaban Seksuālās un reproduktīvās veselības likums nosaka vairākus ierobežojumus medicīniskajā apaugļošanā, tostarp nav atļauts importēt vai eksportēt donora dzimumšūnas vai embriju, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.
Medicīnisko apaugļošanu parasti veic, izmantojot donora dzimumšūnas vai ģenētisko vecāku dzimumšūnas. Ārstniecības iestāžu informācija liecina, ka 2012.gadā 143 pāri izvēlējās par dzimumšūnu donoru trešo personu. Vienlaikus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu sniedzēji norādījuši, ka, veicot neauglības ārstēšanu, arvien biežāk nākas sastapties ar gadījumiem, kad pāriem nepieciešamas donoru dzimumšūnas. Šādos gadījumos neauglības ārstēšanas klīnikām jānodrošina piemērots dzimumšūnu donors, kas brīvprātīgi piekritis ziedot savas dzimumšūnas.
Veselības ministrija norāda, ka aizvien grūtāk ir atrast piemērotus spermas donorus, jo personu, kuras vēlētos ziedot savas dzimumšūnas citu personu neauglības ārstēšanai, atsaucība ir zema. Iespējams, tas ir saistīts ar psiholoģiskām barjerām un vietējām mentalitātes īpatnībām, kā arī dzimumšūnu ziedošana ir ne tikai brīvprātīga, bet arī bez papildus atlīdzības.
Dzimumšūnu imports un eksports ir atļauts daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, regulējumu un prasības šādu darbību veikšanai nosakot normatīvajos aktos.
Līdz šim nav apkopoti dati par neauglīgo personu skaitu Latvijā, tomēr indikatīvi var pieņemt, ka tādi ir apmēram 8% no reproduktīva vecuma personām, jo vidēji Eiropā neauglīgo personu skaits ir apmēram no 8% līdz 10%. Latvijā vidēji gadā tiek veiktas 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst apmēram 200 līdz 300 bērnu.
Gala vārds par likuma grozījumiem jāsaka Saeimai.