Salīdzinājumam, Igaunijā veselības nodoklis ir sasaistīts ar sociālo nodokli, savukārt, Lietuvā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Veselības nodokļa apmērs Latvijā tiek plānots 5% apmērā no darba algas, vēsta Latvijas Radio.
Iecere ieviest veselības nodokli gan nenozīmē, ka uz iedzīvotāju pleciem gulsies jauns nodokļu slogs. Veselības ministrija vēlas noteiktu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko iekasē valsts, pārdēvēt par veselības nodokli. Un šī daļa tad automātiski nonāktu veselības aprūpes budžetā.
Ministrijas iecere ir vienkārša – tiem, kas maksā nodokļus, valsts piedāvā visai plašāku plānveida veselības aprūpi, bet tiem, kas nemaksā garantē vien neatliekamo minimumu, par pārējiem pakalpojumiem maksājot pašiem. Valsts dotētu iemaksas par bērniem, pensionāriem, invalīdiem un noteiktu laiku – bezdarbniekiem.
Koncepcija par veselības aprūpes sasaistīšanu ar nodokļu maksāšanu aktualizējusies laikā, kad valdība lemj par PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. Jau tagad ir skaidrs, ka Veselības ministrijas piedāvāto koncepciju atbalsta gan Brīvo arodbiedrību savienība, gan Darba devēju konfederācija.
Veselības ministre Ingrīda Circene skaidro, ka šobrīd jau iezīmējušies konkrēti termiņi un datumi, kad jaunā kārtība varētu stāsies spēkā. Circene norāda, ka princips, kā veselības maksājumu plāno ministrija un tas, kādu to redz darba devēji – sakrīt.
Veselības nodokļa apmērs tiek piedāvāts 5% no darba algas. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis pauž pārliecību, ka ieviest šādu nodokli būtu lietderīgi, informē Latvijas radio.
Pirms koncepcijas par veselības nodokli skatīšanas, valdības un Saeimas dienaskārtībā ir citas nodokļu izmaiņas. Jau otrdien - 15. maija valdības sēdē ministri lems par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa likmju samazināšanu. Plānots, ka PVN likme no pašreizējiem 22% uz 21% varētu tikt samazināta jau ar 1. jūliju. Savukārt Iedzīvotāju ienākuma nodokli iecerēts samazināt par 5 procentpunktiem pakāpeniski nākamo 3 gadu laikā.