"Latvija ir daļa no Eiropas savienības (ES) un tirdzniecība notiek jau daudzus gadus. Ja es paskatos Rīgas tirgū, cik tur ir Polijas produkti, to apjoms nozīmīgi nepalielināsies," skaidroja Novakovskis.
Polijas ekonomikas ministrija veikusi pasākumus, lai palielinātu lauksaimniecības produktu eksportu uz tādām valstīm kā Indija, Azerbaidžāna, Mongolija, Vjetnama un citām Āzijas valstīm, arī Balkāniem. "Atklāti sakot, Latvijas tirgus nav tik milzīgs, lai šis lauksaimniecības produktu apjoms šeit tiktu realizēts," sacīja Polijas vēstnieks. "Mūsu [Polijas] zemniekiem pats svarīgākais ir atrast jaunus tirgus ārpus ES, lai varētu eksportēt ābolus, bet pats sarežģītākais ir paprikas eksports - no tās apjoma vairāk nekā puse tika eksportēta uz Krieviju."
Tāpat vēstnieks uzsvēra, ka Polija politiskā līmenī neregulēs dārzeņu un augļu eksportu uz Latviju, jo "mēs visi esam ES, kur ir vienādi noteikumi visiem, nav nekādu robežu."
Vēstnieks uzsver, ka pagaidām Krievijas noteiktais embargo nav radījis Polijas zemniekiem tik nopietnus zaudējumus, kā varētu spriest pēc publikācijām masu medijos un diskusijām sabiedrībā. Embargo dēļ cenas neesot samazinātas tik būtiski, lai varētu runāt par dempingu.
Vienlaikus viņš norādīja, ka augļi un dārzeņi veido tikai nelielu daļu Polijas eksporta uz Krieviju. Galvenokārt Krievijā nonāk poļu ražotās rūpniecības preces.
Jau ziņots, ka ievērojami lētāko ārzemju importa dārzeņu dēļ pašmāju audzētāji Latvijā šogad spiesti savu produkciju par gāzt bedrēs, kā arī pārdot zem pašizmaksas vai iznīcināt.