Prasa lielāku "pīrāga gabalu"

No nākamā gada ministrija plāno novirzīt 42 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai tām mediķu grupām, kurām ir vismazākais atalgojums. Pārējo finansējumu plānots novirzīt kompensējamiem medikamentiem un citiem mērķiem, kā arī VM darbinieku atalgojuma celšanai. Runājot par mediķu atalgojumu, Kasparāns norādīja, ka darba samaksa palielināsies tiem mediķiem, kas sniedz gan neatliekamo, gan plānveida stacionāro palīdzību. "Salīdzinājumā ar 2018. gadu ārstniecības personāla atalgojums ir pieaudzis par 20%," sacīja Kasparāns un piebilda, ka arī nākamajā gadā bija plānots mediķu vidējo darba samaksu celt par 20%, ja vien ministrijai būtu piešķirta viss papildu finansējums – 120 miljoni eiro. VM pārstāvis uzsvēra, ka veselības ministres uzstādījums ir "lai ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas būtu pieejama no valsts budžeta finansēta kvalitatīva veselības aprūpe". 

Budžeta pīrāga kārtas

FM valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme klātesošajiem skaidroja, ka, diskutējot un plānojot nākamā gada budžetu, viena no iespējām ir bijusi lielāko daļu finansējuma novirzīt veselības nozarei, taču priekšlikums netika atbalstīts un tika pieņemts lēmums solidāri strādāt pie visu nozaru attīstīšanas. Plūme atzina, ka nozares pārmet FM, ka naudas ir par maz, – budžeta diskusija jau tā esot bijusi gana smaga arī bez nozaru pārstāvju paustajiem pārmetumiem un neapmierinātību par finansējuma sadalījumu. FM pārstāve uzsvēra, ka veselības nozares pārstāvji koncentrējas uz papildus piešķirto finansējumu, taču neņem vērā to, ka veselības aprūpes budžets sastāv no "vairākām finansējuma pīrāga kārtām", no kurām 50 miljoni esot tikai neliela daļa.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja Valda Kera skatījumā valdības pieeja veselības aprūpes nozares attīstībai un pilnveidei parāda "politiskās gribas un kapacitātes trūkumu". Tāpat arī Keris sēdē uzsvēra, ka Latvijai vairākkārt gan Pasaules Banka, gan Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pastāv ilgstošas problēmas veselības aprūpes nozarē, no kurām visbūtiskākā ir nozares finansējums – gan mediķu atalgojumam, gan arī veselības pakalpojuma pilnveidei. Iepriekš Keris Dienai pauda bažas, ka valdības apstiprinātais likums par vidējā termiņa budžeta ietvaru nākamajiem trijiem gadiem paredz, ka finansējums veselības nozarei ar katru gadu saruks un jau 2022. gadā veselības aprūpei tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP. "Mūsu pašmērķis nav izgāzt budžeta gala balsojumu un līdz ar to gāzt valdību, kaut arī aizvien vairāk sāk izskatīties, ka šī valdība to ir pelnījusi. Mērķis ir panākt, lai tiktu izpildīts tas, ko Latvijai iesaka OECD un Eiropas Komisija, proti, lai veselības nozarē tiktu nodrošināts vismaz tas mazumiņš, kas šobrīd ir garantēts Veselības aprūpes finansēšanas likumā," pauda Keris.