Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +12 °C
Apmācies
Otrdiena, 22. oktobris
Irīda, Īrisa, Airisa

precizēts - Arī JRT rekonstrukcijas izmaksas būs lielākas un termiņš garāks nekā plānots

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
sss
s
termiņus var stiept kā gumiju valsts pasūtījumos noteikti. Nacionālo bibleni jau gadu atpakaļ bija jānodod, vajag tikai paziņas korumpētajā valdībā un lieta atrisināta.
Kāpēc
K
es to zināju jau iepriekš?
eseses
e
par izmaksām nešaubījos. :D Dzīvojam kā padomju laikos. :D :D :D
Janovich
J
jauna ēka nepieškirs novecojošu aktieru teātra trupas rādāmajam "māxlinieciski spēcīgāku saturu". Idejiskais tēvs ir aizgājis Eiropas atzinību gūt, aktieri ir viduvēji labi apmaksāti ar zemu noslogojumu, kas 2-3 reizes gadā vēl tiek ielūgti uz Jevropu teātri kādā mazā zālē parādīt. Aktieru paaudžu maiņa nonotiek - 40 gadīgas sievietes spēlē jaunietes - saprotams, ka izdzīvošanas instinkts noraida jauno ienākšanu. Biļets uz lielās zāles izrādēm var dabūt brīvi (skat wwww), jo jaunu izrāžu tajā nav, tikai mazā Talsu ielas zāle ir izpirkta. Jaunu režisoru nav. 2 gadi "fabrikā" un gads iešūpoties - dažiem skatītājiem vēl būs aktuāli paskatīties, kas ir palicis pāri un valsts turpinās subsidēt, bet maksimuma punkts ir jau pāri
Kāds
K
Daļēji var piekrist Janovicham, ka JRT aptuveni pēdējā gada laikā ir vērojama stagnācija, kura gan varbūt nebūtu tik pamanāma, ja iepriekšējais laika periods pirms tās iestāšanās JRT nebūtu bijis radoši tik spilgts. Un viens no iemesliem tiešām ir tas, ka Alvja Hermaņa (un JRT ir Alvja Hermaņa autorteātris kopš aptuveni 2001. gada, kad no tajā regulāri iestudēt izrādes pārtrauca Viesturs Kairišs) prātu un sirdi aizņem darbi ārvalstīs, turklāt viņš pats ir teicis, ka opera patlaban pilnīgi viņu pārņēmusi savā varā, tāpēc tuvākajā laikā viņš sevi redz pievēršamies pamatā operai. Taču arī pēdējos gados JRT ir bijis ļauts strādāt vismaz diviem citiem režisoriem, kuru citādi kā par spilgtām Latvijas teātra personībām nevar saukt – Gatim Šmitam un Vladam Nastavševam. Gatim Šmitam uz JRT skatuves vienkārši nekad nav sanācis nekas tik lielisks kā „Naži vistās”, ko viņš 2006. gadā iestudēja Dailes teātrī, kamēr V. Nastavševa iestudētā izrāde „Tumšās alejas” noteikti ir un paliek spilgtākais iepriekšējās sezonas notikums JRT. Lai ko neteiktu mūsu kritiķu nominācijas „Spēlmaņu Naktij”. Tās ne vienmēr ir rādītājs. Savukārt Māra Ķimele, kura tur strādā regulāri, pati ir atzinusi raidījumā „Teātris ZIP”, ka viņas pēdējā radošā veiksme ir bijusi izrāde „Mēnesis uz laukiem” (2004). Nu, labi, varbūt vēl „Otello”, bet jau mazākā mērā. JRT aktieri četrdesmitgadnieki ir labākais, kas šobrīd JRT ir – gan kādreizējā Daugavpils kursa Vilis Daudziņš. Ģirts Krūmiņš un Andis Strods, gan tā dēvētie „Brāļu Karamazovu” kursa Kaspars Znotiņš, Baiba Broka, Andris Keišs + Guna Zariņa un Sandra Kļaviņa. Viņi visi noteikti ir pieskaitāmi arī pie Latvijas labākajiem aktieriem. Bez viņiem JRT taču ir arī trīsdemitgadnieku paaudze ar Ivetu Poli, Ingu Alsiņu, Janu Čivželi, Lieni Šmuksti, Edgaru Samīti, Ivaru Krastu, kuri visi ir visnotaļ labi aktieri, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ viņiem nevienam nav aiz muguras neviena tik spilgta veikuma kā viņu vecākajiem kolēģiem bija pirms gadiem desmit – padsmit. Turklāt jaunākie, lai arī ienāca teātrī visi vienlaikus, tomēr ienāca kaut kā dikti rēni, klusi un nemanāmi. Parasti (skat. pēdējais piemērs ar Liepājas teātra Klaipēdas kursu) jau šādas daudzskaitlīgas jauno aktieru grupas ienākšana teātrī līdzinās sprādzienam. JRT tā nebija. Kāpēc? Nezinu. Jā, un varbūt tiešām ir laiks papildināt trupu ar svaigām asinīm. Biļetes arī tiešām vairs neizpērk pirmajā dienā, kā tās parādās pārdošanā, kā tas bija pirms gadiem 7-10, tomēr arī tagad izrādes tiek spēlētas pilnai zālei. Katrā ziņā šī teātra potenciāls un uzkrātā pieredze ir pārāk lieli, lai viņus tā norakstītu. Piekrītu vien tiktāl, ka jādara kaut kas, lai apdzišana neturpinātos. Turklāt ilgi nedomājot. Ja Alvim Hermanim ir tagad labāk iepauzēt, tad pa to laiku jālaiž pie teikšanas te uz vietas kāda ne mazāk spilgta un ambizioza personība. Kā saka spāņu tautas paruna – ja kuģis, kas piekrauts milzu bagātībām, dreifē uz vietas, nevis peld uz priekšu, tad neglābjami nogrims.
  • 1
  • 0
par kabanovieti nodēvētais
p
pēdējos 6 gados esmu redzējis 85% no šīs aktieru grupas piedāvātajām izrādēm šī teātra ietvaros, kā arī izrādes ar šis grupas aktieru piedalīšanos Ģertrūdes ielas Teātrī. Tas it kā ir labi, ka par ēkas atjaunošanu iepriekšējā formātā tiek domāts, bet situācija ir mazliet līdzīga ar Bibliotēkas ēku - "kultūrā" teātris samazinās, jo tā paliek plašāka, a vot par "kuļturas" uzdevumiem jālasa laikam KDienā vai Satori
  • 1
  • 2
nu,nu..
n
Vai vipār kādu izrādi esi redzējis, kabanoviet?
  • 4
  • 4
Arturs M.
A
VNI atkal kaveejas ar terminjiem ,kapeec,nosaucat iemeslus!?
Annas citāts
A
Sestdiena Rīgu piepildīja ar pilsētas svētkiem. Negaidīti sirsnīga izvērtās “Grāmatu ķēdes” akcija. Nepielūdzamie –12 grādi pēc Celsija tai lika pārtapt pašaizliedzīgā, dejojošā, sārtiem vaigiem starojošā dzīvā virtenē, pa kuru no rokas rokā slīdēja grāmatas – no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas Krišjāņa Barona ielā uz jauno Gaismas pili. Nav pirmā reize, kad patiesas emocijas uzbur paši Latvijas iedzīvotāji, kuri entuziasma pilni nāk, piedalās, palīdz un dara. Taču “Bibliotēka nekad nebūs gatava” – tā savā rekordīsajā runā teica LNB direktors Andrejs Vilks. Un tas atkal liek atcerēties par kontekstu. Vilka runu saprast palīdz iepriekšējā dienā, 17. janvārī, vietējos medijos publicētā ziņa par atsevišķiem pārkāpumiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas ugunsdrošībā, kuru novēršanai nepieciešams laiks. Piesardzība ir apsveicama, vien žēl, ka pārbaudes veiktas īsi pirms svētkiem: “Konstatētās nepilnības gan neapdraudēs rīt ieplānoto pasākumu “Grāmatu draugu ķēde”, jo tā dalībnieki varēs iekļūt bibliotēkā, uzklausot instrukcijas un ievērojot paaugstinātas drošības pasākumus. “Gaismas pilī” gan atradīsies tikai bibliotēkas darbinieki, kuru drošība īpaši tiks uzraudzīta otrā un trešā stāva līmenī. Augstākos stāvos cilvēkiem šī pasākuma laikā atrasties nav paredzams. Arī kultūras galvaspilsētas pasākumu laikā bibliotēkā varēs iekļūt pirmā stāva līmenī, taču līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā jebkura persona bibliotēkā varēs uzturēties tikai pavadošas personas klātbūtnē. Iekļūt bibliotēkā varēs grupas līdz 25 cilvēkiem, un apmeklētāji drīkstēs uzturēties tikai ēkas pirmā stāva līmenī.”
dabeigs
d
es jums saku - TĀ ZEMĀKĀ CENA - mūsu valsti DABEIGS un PIEBEIGS - PAVISAM un GALĪGI !!! Cik ilgi tās vēl jāturpina !??! Cik var uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem kāpt???!! Nu NEKAD LĒTĀKAIS NAV BIJIS LABĀKAIS !!! Labi - ko es te cepos - tas ir bezcers ..... te neviens to nesaprot vai negrib saprast.....
aha
a
Gaismas Pils & Zelta Tilts 2?
ne ,ne
n
un tomēr ,šis divas lietas nav salīdzināmas .Pie bibliotekas tomēr bija godprātīgi cilvēki.
  • 0
  • 0
kaut ko nesaprotu
k
kā īsti ir ar tiem remontētājiem, būvniekiem, prijektētājiem u.c. , kas piedalās valsts pasūtījumos. kā un kas slēdz ar viņiem līgumus, kuros NAV NEKĀDAS ATBILDĪBAS PAR TERMIŅIEM un TO NEIZPILDI? Kā tas var būt, ka termiņš tiek nokavēts par vairākiem mēnešiem un nekas par to nav? Un izmaksas palielinās 2x un atkal par to nekas nav? Strādāju privātā uzņēmumā un mums, ja pēkšņi nespējam pabeigt darbu laikus, jāstrādā naktīs un brīvdienās, jo nolīgtie termiņi JĀIEVĒRO! Citādi līgumsods. Kāpēc VALSTS PROJEKTOS viss notiek TIK BEZATBILDĪGI, TIK KŪTRI, TIK PAVIRŠI? VAJADZĒTU BŪT OTRĀDI - pie valsts naudas izlietošanas 10x stingrāka kontrole un atbildība!
Vārds
V
Artur,konkursu nolikumi tiek rakstīti un piemēroti konkrētam būvniekam. Ir vērts ik pa laikam izlasīt ziņas medijos.
  • 2
  • 0
arturs
a
Papildinu - pats esmu nedaudz mēģinājis piedalīties valsts konkursos. Tiešām lielākā daļa ir idiņi - nejēdz ne nolikumu uzrakstīt, nedz konkursu pareizi noorganizēt - vispār gandrīz neko nejēdz. Līgumi kā pirmklasniekiem - būvnieks var darīt ko grib.
  • 0
  • 0
arturs
a
Piekrītu un secinu: Valsts iepirkumos dominē nesaimnieciskākais iepirkums. Iepirkumu organizē komisija ar priekšsēdētāju galvgalā - tātad reālas fiziskas personas. Sanāk, ka ir zināmas konkrētas personas, kuras ir vai nu stulbas un nesaimnieciskas, vai arī korumpētas. Nākamais jautājums - vai par zaudējumu radīšanu veicot saimniecisko darbību apzināti vai neapzināti atrodoties valsts dienestā nedraud konkrēts sods? Un vai to neuzrauga kāda iestāde? Sanāk ka visi valsts pārvaldē ir vai nu idiņi, vai korumpanti. It kā jau zināms fakts, bet joprojām tas ir bēdīgi...
  • 1
  • 0
Jānis
J
Tāpēc,ka tā ir Latvijas valsts 23 gadu garumā neizstrādātā likumdošana.Mūsu valstī 23 gadu garumā neviens nav ne par ko atbildīgs.Kad Jūs,Latvijas tauta vienreiz to apjēgsiet,vai tiešām tik stulbi esat?Jūs nesaprotat,ka Jūs23 gadus māna,sola labumus kuru Jums nebūs nekad.Labumi ir un būs tikai valdošajiem zagļiem un valsts iznīcinātājiem.Nāciet vienreiz pie prāta.
  • 1
  • 1
Bille
B
Nu ja, un lētākā cena komplektā ar "tomēr cena būs augstāka un termiņš garāks". Bet tad varbūt paskatieties vai tajā konkursā jau pirmā piedāvājuma cena kādam nebija tāda pa kādu tagad lētākās cenas uzvarētājs taisīs, varbūt tam izrādās termiņš īsāks vai kvalitāte labāka.
  • 2
  • 0
Vilks
V
Tu partijām ziedojis esi?
  • 3
  • 3
Jānis
J
ko tādu skaistu Latvijas arhitektūrai ir pienesis SIA "Belss". kāpēc tieši viņi projektē Tabakas fabriku? atkal iepirkums par lētāko cenu ? un kas maksās par zaudējumiem, kas radušies termiņu kavējuma dēļ? VNĪ ?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas