Pretojas iecerei par lētākām zālēm

Liekas ka visvairāk neapmierināti ar VM izmaiņām ir dažu lielo zāļu firmu cilvēki, daži zāļu liettirgotāji, kas izplata šīs dargās zāles un dažu aptieku tīklu vadītāji. Runāsim atklāti - lielās zāļu firmas ir sabarojušas vadošo profesorentūru ar ceļojumiem, semināru prēmijām un citiem labumiem, tagad cilvēkiem ir jāatstādā ieguldītais. Argumentācijai der jebkas, iesiasta par invalīdu biedrības. Te nu medijiem būtu laiks vienreiz normāli uzrunāt tautu un pateikt ka lielākais daļai zāļu ko lietojam ir lētāki analogi, un jāspiež uz to ka ārsts zin šos analogus un izraksta tos. Jāskaidro ka ieguvēji būsim mēs visi, izņemot nelielu daļu "biznesmenu" kam dārgāko zāļu tirgošanās ir bijis lielisks bizness pēdējos 20 gadus. Cita runa ir par Indijas, Baltkrievijas un Krievijas medikamentiem - tie ir ļoti lēti un bieži viltojums, bieži aktīvā viela nav pietiekamā daudzumā. Tādas zāles gan nevajadzētu uzstādīt kā etalonu. Vairums ES ražoto zāļu pamatviena tiek ražota vienā un tai pašā ķīmijas rūpnīcā, katra firma iepērk tīru materiālu, safasē savās kapsulās un uzliek savu vārdu, līdz ar to bieži pārmaksājam firmām, kas iebaro ārstu, farmacētus.

Latvijas veselības ministrija ir pilna ar korumpētiem farmbiznesa lobētājiem. Tur vajadzīga pamatīga tīrīšana. Tieši veselības ministrijas un Sanitārās inspekcijas cilvēki ir tie, kuri kategoriski pretojas elektromagnētiskā starojuma normu atjaunošanai valstī. Bet ļaunprātīga iedzīvotāju apstarošana ir Latvijas ikdiena. Ārstiem arī dārgās zāles ir bizness. Medicīnā arvien vairāk nonāk cilvēku, kuriem Hipokrāta zvērests ir tikai naudas pelnīšanas līdzeklis. Latvijas mediķiem diemžēl var uzticēties tikai ļoti retos gadījumos.

Tie, kas nakšņo augstākas klases viesnīcās un pusdieno superdārgos restorānos var atļauties arī maksāt pilnu cenu par "firmas" medikamentiem. Taču patreiz runa ir par ko citu. Tai vietā lai tautai paskaidrotu, ka generiskie medikamenti ir tik pat drosi un efektivi kā originalmedikamenti, tiek veidota kampaņa originalmedikamentu aizstāvībai. Ne jau bagātnieki ir šīs kampaņas mērķauditorija, bet vienkārršais cilvēks, kuram šķitīs, ka tomēr savas veselbas labad jāsagrabina vien būs tie papildus latiņi pie valsts kompensācijas, lai nopirktās zāles būtu "patiešām labas". Kas no tā iegūst? Paraugaties apkārt - ar kādiem auto brauc pacients un ar kādiem - tie kas ražo, pārdod medikamentus un kaismīgi aizstāv to intereses.

Pec sis publikacijas, citigi izpetiju VEC majas lapu, kas pie kuram slimibam izrakstits, un par kadu naudu. Nebutu pareizi sakt diskusiju cik no arstiem iet farmacijas kompaniju pavada, un cik neiet, jo sadu datu nav. Tacu kas ir skaidrs apskatot sos VEC datus, ir tas, ka esam talu no ta ka butu jabut, un par ko raksta kliniskas farmakologijas profesors no Birmingemas universitates, John Marriott. We concluded that "Generic prescribing can help make the most efficient use of NHS resources. It is sometimes inappropriate, but the reality is that differences in drug dosage between one preparation and another are unlikely to be clinically important for most drugs and most patients, and doctors should explain this to patients."[1] Five percent of brand-name prescribing sounds about right. Ferner RE, Lenney W, Marriott JF. Controversy over generic substitution. BMJ 2010;340:doi:10.1136/bmj.c2548 Jautajums mus visiem arstiem varetu but, cik daudz original medikamentus mes Latvija izrakstam un kapec tas ir daudz vairak par 5%, ja VISI respektabli petijumi paradijusi ka generiki, un originalpreperati darbojas identiski? It seviski ka pirmo medikamentu? Ir vieglak izskaidrot kapec otrais, tresais varetu but dargakais medikaments, bet pirmais? Lideri pasaule generisko preperatu izrakstisana ir ASV 85% (ta ir viena lieta kas ASV ir leta), Igaunija 75%, Anglija 70%, gan Igaunija, gan Anglija (arstiem ir jaizraksta generikis un pec kimiska nosaukuma + janomaina uz generiki aptieka ja arsts to nav izdarijis un nav pamatojuma kapec). Igaunija ka zinams medikamentiem ir atveleta lielaka nauda neka Latvija. Ir labi zinams ka pie laundabigiem audzejiem, reimatologiskam saslimsanam, dazam hroniskam infekcijam medikamenti ir fantastiski dargi, un tiem nav alternativu generiku, tapec tie but javar lietot neviss 10, 20 vai 40 ar konkreto saslimsanu saslimusajiem bet visiem, bet naudas nav! Es piekritu, ka naudas medikamentiem nav pietiekosi, tacu valsts 2005 gada atmaksaja medikamentus par 30.5milj Ls un 2011gada 73milj Ls (max bija 2008 gada 77milj), neskatoties ka medicinai un citam nozarem budzets tika samazinats daudz drastiskak. Ja turpinasim izrakstit orginal kompaniju medikamentus pie saslimsanam, ka pirmo medikamentu, kur ir generiku alternativas, tad naudas siem pacientiem, pacientiem kam tiesam nepieciesami dargie medikamenti, nebus. Es ar abam sistemam, privato un valsts saskaros ikdiena. Universitates pienemsana, privata apdrosinasana biezi prasa paskaidrot kapec lieto so medikamentu, neviss letako alternativu, kadas blakusparadibas bijusas un tt. Veteranu sistema, ko parvalda valsts (pec butibas darbojas ka NHS Anglijas sistema) par katru medikamentu kas nav "letakais generic, kas protams nav sliktaks par dargako firmas medikamentu 95% gadijumu", farmacietam elektroniski jaizpilda papildus forma, savadak dargakais medikaments netiek apstiprinats. Sis izmainas butiski ir samazinajusas izmaksas slimnicas/ambulatoraja kompleksa un vairak pacientiem var izrakstit medikamentus ar mazaku lidzmaksajumu. Sis veids nekada veida neierobezo arstu profesijas brivibu, ne ari pacientu, ko si sistema liek darit, ir mums katram liek padomat, kapec mes daram lietas ta ka mes daram. Ja musu planam ir evidence-based pamatojums, tad problemu nav. Tacu dazu arstu baidisana, ga no generikiem ir vairak blaknes, ka no original preperatiem neatbalsta neviens respektabls petijums, un nav taisniba. Ja Latvija videja bruto alga ir 370Ls menesi, tad ludzu paradiet man pacientu, kuram arsts pateiks ka dargakais original preperats ir identisks ar generiki, bet pacients PATS gribes piemaksat 20Ls. Mana pieredze sadu pacientu nav bijis. Tas ir lidzigi, ka valsts treknajos gados, lava aiznemties cilvekiem no bankam, un valsts vinus neaizsargaja, ta bija kluda.

Kas lēti pērk, tas dārgi maksā!

Manuprāt, esošā kārtība ir pareiza. Ja es pērku lētās zāles, man kompensē visu, bet, ja es pērku dārgākās zāles, man kompensē tikai lēto zāļu cenu, bet pārējo es piemaksāju. Jauna sistēma paredz, ka tad, ja es pērku dārgākās zāles, man nekompensē neko.

Lidzvērtīgas lētākas zales ir tik pat drošas un efektīvas kā dārgākas "firmas zāles". To zina citviet Eiropā, ta skaitā Igaunijā un Lietuvā, un tur šādas diskusijas nenotiek. Dārgāko (originālo) zāļu cenu vienkārši nosaka ilstošais pētījumu process un citi izdevumi, lai medikaments sākotnēji nokļūtu pārdošanā. Lidzīgi kā ar jebkurām tehnologijām - ieskaitot datoriem, kas kļūst lētāki nekā originālie tik pat jaudīgie. To, ka tas tā nav mums vēlas iestāstīt farmaceitisko kompāniju uzdevumā. Ja SUSTENTO vai kāds pacients pats vēlas pārbaudīt, internetā meklējot Google, piemēram par "generic drugs vs brand name drugs". Izlasot pašam - rodas iespēja izvairīties no smadzeņu skalošanas, kas patreiz notiek intensīvi - izmantojot mūsu neziņu.

.. ja neskaita ,ka lielākā puse ārstu nodarbojas ar zāļu izplatīšanu.. un tas ir ienesīgs biznes.. tad šo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem varbūt būtu taisnība..

vispār es ari par lēto zāļu izrakstišanu, un kompensejamajās tam jabut kā absaluti obligātai prasibai. vel butu priekšlikums, bet tas jau no fantastikas līmeņa, to nekad nepieļaus: noteikt kautkādu spec zonu, kā beznodokļu industriālos parkus lidzigi, bet ar domu ka tur pārdod pavisam lētos medikamentus- krievu, ukraiņu.... tos kas šobrid vairs nav pieejami jo neatbilst eiropas prasibām. atiecigi pircēji tiek bridināti ka zāles navsevišķi drošas utt, un visi riski paša. citādi reāli šobrid ja esi slims un dārgajām zālem naudas naf tad ārstešanās nekādas, tā vismaz ar risku, bet kautkāda ārstēšana. zinu ka ir valstis kur tā notiek. ir aptiekas ar visu kas lēts un nekvalitatīvs un blakus aptieka ar dārgiem, kvalitativiem medikamentiem.