Kā portālu Diena.lv informēja prezidenta Preses dienestā, Bērziņš savā uzrunā uzsvēra, ka Latvija piekrīt, ka klimata pārmaiņu draudi ir ļoti reāli un pastāvoši, jo vidējā gaisa temperatūra 20.gadsimtā Latvijā ir palielinājusies par vienu Celsija grādu. Tāpat Latvija piedzīvo ar klimata pārmaiņām saistīto negatīvo ietekmi, kas ir vērojama valsts piekrastē, un piekrīt mazo salu jaunattīstības valstu un citu valstu, kas ir visvairāk neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, paustajām bažām.
Tāpat prezidents klātesošos informēja, ka, ievērojot iespējamos klimata pārmaiņu riskus, Latvija velta ievērojamu darbu valsts līmenī, lai sniegtu savu ieguldījumu globālā redzējuma par zema oglekļa satura un pret klimata pārmaiņām noturīgu nākotni realizēšanā.
"Latvijas kopējais emisiju apjoms ir mazāks nekā Latvijas nodrošinātā ogļskābās gāzes piesaiste mežsaimniecības nozarē. Pēdējo 15 gadu laikā Latvija ir samazinājusi tās siltumnīcefekta gāzu emisijas par gandrīz 60%. Pat dziļas ekonomiskās lejupslīdes laikā Latvija sāka īstenot Zaļo investīciju programmu un līdzfinansēja projektus, kuru mērķis bija samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas. Šie pasākumi palīdzēja mums sasniegt Kioto protokolā noteiktos mērķus un veicināja mūsu ekonomikas atveseļošanos. Mēs tagad esam atgriezušies iepriekšējā līmenī, būdami starp vadošajām valstīm Eiropas Savienībā rezultātu ziņā šajā jomā," sacīja prezidents, atzīstot, ka Latvija saprot, ka "vēl ir daudz darāmā".
"Mēs pašlaik izstrādājam Klimata pārmaiņu seku mazināšanas programmu 2014.-2020.gadam un stratēģiju attīstībai, kam pamatā ir zema oglekļa saturs, līdz 2050.gadam. Mēs veicinām ieguldījumus energoefektivitātes pasākumos un tehnoloģiju pārejā no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem," uzsvēra prezidents. "Tāpat mēs ieviešam "zaļo valsts iepirkuma" sistēmu, lai nodrošinātu, ka cita starpā tiek ņemti vērā klimata pārmaiņu apsvērumi, ja tiek tērēta valsts nauda. Bet vissvarīgākais - mūsu iedzīvotāju labklājībai mums ir jāatrod līdzsvars un sinerģija starp konkurētspējīgu ekonomikas politiku un tās ietekmi uz klimata pārmaiņām."
Prezidents arī uzsvēra, ka atzinīgi vērtē diskusijas par ANO Attīstības programmu pēc 2015.gada, kurās klimata pārmaiņas tiek atzītas par vienu no galvenajiem jautājumiem.
"Bet pats galvenais, es ar nepacietību gaidu efektīvu sadarbību ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros un veiksmīgus konferenču rezultātus Limā un Parīzē. Es esmu cieši pārliecināts, ka klimata pārmaiņu problēmu risināšanai mums ir nepieciešams noslēgt jaunu vienošanos līdz 2015.gada beigām. Turklāt, lai šāda vienošanās būtu izpildāma, tai ir jābūt juridiski saistošai, ilgstošai un piemērojamai visām vienošanās pusēm," piebilda prezidents.