Kā Valsts prezidents norāda vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam un Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājai Skaidrītei Ābramai, Saeimā 4.oktobrī pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir regulāri pārskatāmi. "Vienīgi ar tādu nosacījumu, ka obligātā bezmaksas nacionālo komerckanālu retranslācija tiek atcelta tikai uz laiku un nākamā gada beigās šis jautājums vēlreiz tiek izskatīts, vienlaikus izvērtējot pirmos praktiskos rezultātus un ņemot vērā arī citas pārmaiņas, Saeimā vienbalsīgi pieņemtie likuma grozījumi ir izsludināmi," uzsver Bērziņš.
Kā skaidro Bērziņš, likuma grozījumu izskatīšanas laikā un neilgi pēc to pieņemšanas Saeimā viņš saņēmis vairāku attiecīgās nozares organizāciju atbalstu obligātās bezmaksas retranslācijas atcelšanai, kā arī iebildumus pret to.
Tāpat, tiekoties ar Konstitucionālo tiesību komisijas locekļiem, Valsts prezidents guvis pārliecību, ka piedāvātie grozījumi nav viennozīmīgi vērtējami.
Valsts prezidents vēstulē skaidroja, ka kabeļtelevīzijas operatori ir pauduši bažas par likuma grozījumu radīto nevienlīdzīgo attieksmi un papildu izmaksām, kas saistītas ar nacionālo komerckanālu piedāvāšanu skatītājiem.
Bērziņš norāda, ka nacionālie komerckanāli jau ilgstoši strādā ar zaudējumiem, nesaņem līdzekļus valsts pasūtījuma izpildei un maksā ievērojamas naudas summas par bezmaksas virszemes ciparu apraidi, kaut arī virszemes ciparu apraidi izmanto relatīvi mazākā iedzīvotāju daļa.
"Šiem kanāliem netiek nodrošināta pieeja līdzekļiem, kas paredzēti nacionālajam pasūtījumam. Faktiski nacionālās informatīvās telpas veidošanas pienākums daļēji ir uzlikts privāto tiesību subjektam," secina Valsts prezidents.
Prezidents uzsver, ka atbildīgajām institūcijām būtu jāizvērtē nozares pārstāvju paustie viedokļi, kā arī Saeimas atbildīgajā komisijā notikušās diskusijas un pārejas periodā atbilstoši savai kompetencei rūpīgi jāseko līdzi notikumu attīstībai vairākos jautājumos - piemēram, jāseko līdzi retranslācijas izmaksu apjomam un pamatotībai, skatītāju attieksmes izmaiņām, nacionālajai informatīvajai telpai, reklāmas tirgum un citu kanālu retranslācijas izmaksu izmaiņām.
"Tādā veidā Saeima nākamajā gadā varētu izstrādāt izsvērtu un kompleksu risinājumu attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību no 2014.gada 1.janvāra," norāda Bērziņš.
Kā ziņots, Saeimas deputāti 4.oktobrī trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kuri atcels obligātas retranslācijas principu un ļaus "TV3" un LNT no 2013.gada 31.marta prasīt samaksu par sava satura retranslāciju kabeļtelevīzijas tīklos.
Grozījumi paredz, ka obligāta retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos, neprasot maksu no skatītāja, attiecināma tikai uz sabiedrisko televīziju jeb Latvijas Televīzijas (LTV) abām programmām, LTV1 un LTV7. Patlaban EPLL paredz, ka arī nacionālie komerckanāli kabeļtelevīzijas tīklos un virszemes apraidē galalietotājiem ir bez maksas. Likums pašlaik nosaka, ka sabiedriskā televīzija un nacionālās komerctelevīzijas par satura izplatīšanu nemaksā, kā arī nesaņem maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par televīziju saturu.
Obligātās retranslācijas pienākums attiecībā uz kabeļtelevīzijām tiek atcelts līdz 2014.gada sākumam. Plānots, ka 2014.gada sākumā spēkā stātos regulējums, kas noteiktu, kādam jābūt televīzijas programmu pamatpiedāvājumam atbilstoši valsts nacionālajām interesēm jeb kāda veida televīzijas kanālus jāiekļauj televīzijas programmu pamatpakā. Pie šā regulējuma izstrādes šobrīd strādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).