Privātos atstāj novārtā

Septembra beigās Vācija un Latvija parakstīja saprašanās memorandu par Rheinmetall artilērijas munīcijas rūpnīcas izveidi Latvijā, kurā 51% piederēs Vācijas uzņēmumam un 49% – Valsts aizsardzības korporācijai, kopējām investīcijām sasniedzot 275 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka Latvijā un Lietuvā tiks būvētas Rheinmetall rūpnīcas, Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs valsts sabiedriskajam medijam norāda, ka Vācijas uzņēmums izteicis līdzīgu piedāvājumu Igaunijai, taču valstij tas nešķitis piemērots. Šī piedāvājuma nosacījumi paredzēja, ka ļoti liela summa būtu nākusi no Igaunijas nodokļu maksātāju kabatas: pirmkārt, lai iegūtu noteikto daļu, otrkārt, būtu pienākums pirkt no Rheinmetall, treškārt, Igaunijai nepiederētu vairākuma akciju pakete. Igaunija izvēlējās rīkot atklātu konkursu munīcijas ražotājiem, Rheinmetall tajā nepiedalījās.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle vērtē, ka leģitīma ir Igaunijas aizsardzības ministra nostāja, ka šāda darījuma struktūra viņu neapmierina, un ka Latvijas pilsoņiem īstermiņā un ilgtermiņā tā kaut ko maksās. Federācijā redz risku, ka, šādi apjomīgi piesaistot ES fondu un valsts budžeta atbalstu publiskajam sektoram, samazināsies publiskais atbalsts privātā sektora iniciatīvām un nacionālās aizsardzības industrijas un tehnoloģiskajai bāzei. Tāpat ilgtermiņa pieprasījuma svārstību riski, paredzot noteiktu apjomu Latvijas armijas apgādes vajadzībām un eksportam, varētu būt uz publiskā sektora un nodokļu maksātāju pleciem. Nenoliedzami pašlaik un vidējā termiņā pieprasījums pēc produkcijas būs augsts, bet, iesaistot privāto sektoru, Lietuva atšķirībā no Latvijas mazina riskus publiskajam sektoram segt dīkstāvju vai pieprasījuma krituma rezultātā radušās izmaksas. Iespējams, darījumu strukturējot, šie riski ir izvērtēti un tiks novērsti.

Bez privātajiem